Valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja par situāciju budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un makroekonomisko situāciju.
Pēc FM prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP.
Vērtējot FM sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzina, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.
“No tās naudas, ko tērējam, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta nauda. Latvijā rekordaugstākais budžeta deficīts – 9,6% no IKP – bija 2009.gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes,” uzsvēra Kušners.
Latvijas Bankas pārstāvis atzina, ka Covid-19 krīzē ir nozares, kuras attīstās, un ir nozares, kuras ir apturējušas darbību. No centrālās bankas viedokļa, ekonomikas patlaban nav jāsilda, bet gan jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts krīzē cietušiem uzņēmumiem un ir jāgatavojas brīdim, kad ekonomika atkal attīstīsies.
“Stāvošu sektoru nav jēgas sildīt. Aicinām mērķtiecīgi tērēt līdzekļus ar lielu ilgtermiņa efektu,” pauda Kušners.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Tāds arī ir tas mērķis līdz fiziski kapitāls piederēs aizdevējiem
Jā, latvijas bankā dzīvo pāris saviem līdzekļiem! Un ne tikai bankā. Diemžēl mēs varam tērēt tikai to ko paši nopelnam un ko mums nav paspējuši nozagt.