Kultūras ministrijas rīcības plāna projektā renovācijām un pārbūvēm plānoti miljoni, finanšu ministrijā saka, ka naudas nav

TV3 Nekā personīga

Raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonācis plāns, ko Kultūras ministrija gatavo jaunās valdības rīcības plānam. Tajā ir garš darāmo solījumu saraksts, kas prasīs desmitus un simtus miljonu eiro. Finanšu ministrs apgalvo, ka šīs vajadzības ar viņu neesot skaņotas un valdībai esot citas prioritātes.

Kultūras ministrijas rīcības plāna projektā renovācijām un pārbūvēm plānoti miljoni. Bet finanšu ministrija saka, ka tai naudas nav. Turklāt kultūras nozare esot vislabāk finansētā visā Eiropā.

Par vairākiem gadiem iekavētās Jaunā Rīgas teātra ēkas būvniecības dēļ šajā sezonā mākslinieki pieteica streiku – viņi vairs neiestudēs jaunas izrādes, jo būvnieku, par celtniecību atbildīgās valsts akciju sabiedrības “Nekustamie īpašumi” un ministriju neizdarības dēļ viņi joprojām “dzīvo uz koferiem”. Par absurdo situāciju tapuši vairāki skeči kā teātra būvniecība turpinās vēl 2053.gadā.

Jaunais Rīgas teātris joprojām bāzējas Tabakas Fabrikas kvartālā blakus Dzemdību namam. Šeit bija plānots pārcelt Latvija kultūras akadēmiju, jo līdzšinējās mācību iestādes telpas ir par mazu. Bet iekavētā teātra pārbūve tagad izgāzusi arī šo projektu. Pazaudēta izkarotā fondu nauda, ko akadēmijas ēku pielāgošanai un celtniecībai bija izdevies piesaistīt. Arī būvniecības izmaksas būtiski pieaugušas un nav zināms, kad ieceri vispār būs iespējams realizēt.

Jaunajā kultūras ministrijas rīcības plāna projektā sasolīts daudz, bet nav skaidrs, kā un par kādu naudu to realizēt. Līdzās sabiedrisko mediju apvienošanai, integrācijas stiprināšanai ir virkne būvniecības ieceru. Vairums no solītajiem darbiem datēti ar 2026.gada 31.oktobri. Tas ir laiks, kad pēc trim gadiem jau būs notikušas 15.Saeimas vēlēšanas.

Solīts, ka notiks Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve, Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana, Leļļu teātra pārbūve un rekonstrukcija, Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija, arī Lielās Ģildes pārbūve un rekonstrukcija, Izstāžu zāles “Arsenāls”/ ēkas Pils laukumā 2 rekonstrukcija, pārbūvēts un restaurēts tiks Rakstniecības un mūzikas muzejs Vecrīgā, solīts risinājums kā uzturēt un sakārtot Stūra māju, turpināt investīcijas Latvijas mākslas akadēmijai, Latvijas kultūras akadēmijai kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Fragments no Kultūras Ministrijas rīcības plāna projekta:

• Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve (31.10.2026);
• Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana (31.10.2026);
• Latvijas Leļļu teātra pārbūve un rekonstrukcija (31.10.2026);
• Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija (31.10.2026);
• Lielās Ģildes pārbūve un rekonstrukcija;
• Izstāžu zāles “Arsenāls” / ēkas Pils laukumā 2 rekonstrukcija;
• Rīgas cirka ēkas pārbūves 2. kārta ;
• Ēkas Rīgā Mārstaļu ielā 6 pārbūve un restaurācija (t.sk. Rakstniecības un mūzikas muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija (31.10.2026);
• Rasts risinājums t.s. Stūra mājas (Rīgā, Brīvības ielā 61) turpmākajam lietojumam;
• Turpinātas investīcijas augstskolu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā (31.10.2026)

Logina norāda: “Skaidrs, ka tur ir ambiciozi mērķi, kam tādiem ir jābūt. Bet mums ir arī pāris idejas, kā mēs varam šīs ambīcijas arī realizēt. Tas ir tālākās politiskās diskusijas.”

Aicināta minēt kaut vienu, viņa norādīja: “Nu viena lieta, ko mēs noteikti plānojam stiprināt, ir Latvijas kultūras eksportspēja. Jo radošās industrijas, ir, manuprāt, neattīstīts Latvijas potenciāls vai līdz galam nenovērtēts.”

Lielajos investīciju projektos ministre cerot arī uz Rīgas domes atsaucību. Pirms dažām nedēļām gan “Nekā personīga” ziņoja par jaunā Nacionālā teātra direktora rakstīto koncepciju. Tā ļāva viņam uzvarēt direktora amata konkursā. Bet raidījuma atklāja, ka koncepcijā solītā teātra piebūvei finansējuma Rīgas domē šobrīd nav.

Par citām kultūras ministres iecerēm skeptisks ir finanšu ministrs un arī Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Bet principā, ja mēs skatāmies un salīdzinām no IKP vai budžeta īpatsvara, Latvijā ir viens no lielākiem budžeta īpatsvariem kultūrai. Katra ģimene tērē tik līdzekļus, cik ir, un skatās, kā racionālāk tērēt. Man grūti pateikt, kāpēc citas valstis var iztikt ar to līdzekļu daudzumu, kāds ir valstij pieejams, un attiecīgi katrai nozarei, bet pie mums nevar ar to iztikt.”

Liela daļa kultūras budžeta aiziet trim augstskolām – Latvijas mākslas, kultūras un arī  Mūzikas akadēmijai. Finanšu ministrs piekrīt, ka ir iespējams diskutēt, vai cik lielā apmērā kultūras ministrijai jāuztur daļa no Latvijas izglītības sfēras.  Bet to, kā Latvijā novērtēti kultūras dižgari ir viņiem maksātais īpašās Mūža stipendijas apjoms, kuras piešķir izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem. Tie ir 185 eiro mēnesī.

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā (dr.sc.soc.) Anda Laķe norāda: “Man grūti prognozēt vai šīs valdības laikā izdosies piesaistīt finansējumu kultūrai. Ja šobrīd finanšu ministra arguments ir, ka kultūra ir pārfinansēta. Tātad absolūti neiedziļinoties kultūras, kā sabiedrības attīstības resursa vērtība tā netiek skatīta. Bet tīri stereotipiski tiek darbināts šis viens arguments, kas ir patiesībā neko neizsakošs un vairāk populistisks, ka kultūra ir pārfinansēta. Ja ir šāda pozīcija, man ir ļoti grūti prognozēt, ka varētu kas pozitīvi mainīties. Pozitīvais risinājums varētu nākt tikai tad, ja Kultūras ministrija spēs rast tādus argumentus, kāpēc ir šis finansējums infrastruktūrai nepieciešams. Vai tie argumenti tiks atrasti, piemēroti konkrētās valdības politiķu vērtību sistēmai, par to es neņemtos prognozēt. Katras politikas lēmums ir vērtībās balstīts. Un, ja politikas lēmējam nav vērtība tas, ko es jau minēju – gan simboliskais kapitāls sabiedrībā, ko kultūra var dot, gan sociālais. Tad tie lēmumi nebūs pozitīvi. Un tad viena puse no mūsu valsts attīstīsies, bet par kādu labklājības valsti Latvijā mēs nevarēsim runāt.”

Avots: TV3

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!