Vairāku būvniecības uzņēmumu iespējamā vienošanās par tirgus sadali, par kuras izmeklēšanu šonedēļ publiski paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome (KP), drošības dienestu redzeslokā bijusi jau 2017. gada nogalē, kad tiesībsargājošās iestādes par to arī informējušas toreizējo premjeru Māri Kučinski (ZZS), trešdien vēstīja LTV “Panorāma”.
“Es par to neinformēju sabiedrību, bet kā premjeram tas katrā ziņā bija jāzina,” sacīja Kučinskis. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tirgus sadale bijusi ne tikai publiskajos, bet arī privātajos iepirkumos.
Viņš pastāstīja, ka toreiz rīkojās, aicinot Konkurences padomi “savest kopā iesaistītās puses, lai risinātu šo problēmu”. Tas noticis 2017. gada beigās un 2018. gada sākumā.
Kučinskis arī atzina, ka, vēl pildot premjera pienākumus, viņš zinājis arī par drošības iestāžu rīcībā esošo valsts amatpersonu sarakstu, kas veicinājušas nelikumības, tomēr tā saturu viņš nezinot.
Kā ziņots, KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. (Par to vairāk ŠEIT.)
KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
KNAB trešdien sniedza papildu informāciju, norādot, ka otrdien birojs iepriekš sāktajā kriminālprocesā par iespējamu būvniecības uzņēmumu iesaisti kukuļošanā veica vairākas kratīšanas, nopratināšanas, izņemšanas gan būvniecības nozares uzņēmumos, gan pašvaldībā.
Izmeklēšanas darbību rezultātā izņemti dokumenti un datu nesēji, un aizturētas divas personas. Abas aizturētās personas otrdien atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus.
Birojs atklāja, ka kriminālprocesā kopumā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir aizturētajam, personai, pret kuru sākts kriminālprocess un aizdomās turētajam. Plašākus komentārus šajā sakarā birojs nesniedza, taču informēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz.
Patlaban izmeklēšana ir sākuma stadijā. Lai to novestu līdz sekmīgam iznākumam, procesa virzītājam jāpaveic apjomīgs darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. KNAB ir sācis izņemtās dokumentācijas analīzi, datu nesēju apskati un tajos esošās informācijas apstrādi. Vienlaikus turpināsies kriminālprocesā iesaistīto personu pratināšana, informēja KNAB.
Otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas “Arčers” un ceļu būves kompānijas “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, “LNK Group” valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo “Skonto būve” līdzīpašnieku Ivaru Milleru.
“LNT ziņas” vēstīja, ka bijušajam SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājam Rāvim šajā lietā piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. To apliecināja arī viņa advokāts Dmitrijs Skačkovs.
KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”).
Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.
Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa apliecināja, ka Vējonim KNAB izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss. Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas ka iepriekšējais premjers ticis informēts ir viens, bet vai varēja ko izdarīt pavisam kas cits. Nu jaunajam premjeram ir visas iespējas parādīt. Tur jau zem premjera ir tāds pārresorisma kantorelis. Lai tad parāda ko reāli ir spējīgi izdarīt, ar savu angažēto, augstiem ierēdņiem tuvu stāvošo Ozolu, vai tikai saņemt lielas algas, prēmijas, pieņemt pie sevis harēmā, lai skaitās par nodaļas vadītāju, visādas atbiras ar bezvērtīgām zināšanām, kura labi kalpo iekārtojot kapitālsabiedrību valdēs ielikteņus, kaut vai latvijas valsts mežos un citi uzjautrinoši stāsti par nopietnajiem konkursiņiem. Karteļi iepirkumos otkati, taču veidojas arī no valsts un pašvaldību kapitalsabiedrību iepirkumiem, un reāli… lasīt vēl »
Es neticu, ka pēkšņā korupcijas apkarošana ir korupcijas apkarošanas pēc. Pieļauju, ka viens grupējums apkaro otru…