Klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētos miljonus valsts tērē ierēdņu algām un citām ar klimatu nesaistītām lietām. Bet īstenotos vides projektus ministrija uzrauga nepietiekami, vēsta Latvijas Radio.
Tādas aizdomas mediji un sabiedriskās organizācijas paudušas jau iepriekš, bet nu apjomīgā revīzijā to pierādījuši arī Valsts kontroles revidenti.
Daļai pašvaldību naudu iedalīja pēc hercogu laiku metodēm
Emisijas kvotu sadalei vides ministrija rīkoja vēl vienu konkursu, kurā pašvaldībām tika vēl 23 miljoni eiro, lai siltumnīcefekta gāzu izplūdes samazinātu jau esošos publiskos namos vai celtu zema enerģijas patēriņa ēkas. Bet tieši jaunu ēku būvniecības konkurss, kā jau tika brīdināts iepriekš, bija drīzāk teorētisks, jo lielāko daļu naudas sadalīja pēc hercogu laiku metodēm.
Uz jautājumu, vai konkurss ir godīgs, pirms gandrīz gada vides ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atbildēja pārliecinoši: «Protams! Konkurss ir atklāts, jebkurš var piedalīties. Tiek paredzēti vairāki projekti!»
Lai gan bija acīmredzami, ka valdības noteikumi uzrakstīti konkrētam projektam – Ventspils Mūzikas vidusskolai un koncertzālei -, arī domes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs Jānis Vītoliņš («Latvijai un Ventspilij») noliedza, ka visi «iezīmētie» 15 miljoni tiks tieši Ventspilij.
Tomēr Ventspils dabūja lielāko daļu emisijas kvotu naudas. Tagad, kad koncertzāli jau būvē, no mēra pienākumiem atstādinātais un finanšu noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs vienā no pēdējām preses konferencēm lakoniski komentēja visus pārmetumus par to, ka līdz ar «zaļzemnieku» nākšanu pie varas valdība Ventspilij kļuvusi sevišķi devīga: «Saprotiet! Ja mani lamā par to, ka videi draudzīga sabiedriskā transporta nauda visvairāk tiek Ventspilij, ja mani lamā, ka no klimata naudām visvairāk ir Ventspilij, ja mani lamā par naudu mūzikas vidusskolai vai koncertzālei, ka četri miljoni ir zinātnes attīstībai, bet četrarpus miljoni sporta infrastruktūras attīstībai, tas nozīmē, ka kaut ko vēl es varu padarīt!»
Revidenti secina, ka nauda dalīta bez mērķtiecīgas politikas
Strādājusi šajā jomā ir arī Valsts kontrole, kas apjomīgā revīzijā izpētījusi, ka vides ministrija klimata sargāšanas naudu dala bez kvalitatīvas rīcībpolitikas klimata pārmaiņu mazināšanai. Kā stāsta Valsts kontroles padomes locekle Ilonda Stepanova, vides mērķiem paredzētā nauda līdz šim ieguldīta daudzos neefektīvos projektos. Savukārt jaunu ēku sponsorēšana ir pretēja likumā teiktajam, ka emisijas atmosfērā ir jāsamazina.
Valstij nāksies atdot videi atņemtos 35 miljonus eiro
Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst – visus vairāk nekā 35 miljonus eiro valstij kaut kad nāksies videi tomēr atdot. «Ja ir saņemts emisijas kvotu izsoļu finansējums, piemēram, 50 miljoni eiro vairāku gadu garumā, jebkurā gadījumā visa šī nauda ir jānovirza tikai klimata mērķiem. Tātad – darbinieku algu izlīdzināšanai, piemaksām, novērtējuma prēmijām iztērētā nauda ir jāatliek atpakaļ klimatam. Nākamgad, aiznākamgad…» varbūtībās runā Ozola.
Līdzšinējā vides politika rāda, ka valsts ar emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem 250 miljoniem eiro ir rīkojusies kā ne tas labākais saimnieks.
Nauda tērēta mirkļa vajadzībām brīžos, kad valsts maks bijis iztukšots, tāpat klimata naudas maisā atbildīgā ministrija iegrābusies savu algu celšanai un ierēdņu prēmēšanai.
Vēl desmitiem miljonu eiro uz pašvaldībām plūduši, iespējams, tikai tāpēc, ka tur signālus raidījuši pie valdības stūres nokļuvušo varas partiju satelīti reģionos.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Vides Neaizsardzibas un reģionālās Bezattīstības ministrija!
nav vainīgs un atbildīgs!!!!
anita
Man patika šis teksts : “Valstij nāksies atdot videi atņemtos 35 miljonus eiro”. Tik smieklīgi izklausās.