Jurašu ģimene tiešām trekni barojusies no PNB bankas

Lato Lapsa

Dokumenti un liecības rāda – jau būdams Rīgas domnieks, Jurašs par maksu pildījis krievu baņķiera Guseļņikova uzdevumus.

Tagadējā  politiķa Jura Juraša ģimene patiešām saņēmusi ievērojamas summas no Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļņikova kontrolētās, tagad maksātnespējīgās PNB (iepriekš Norvik) bankas. Kā rāda Dienas rīcībā nonākušie dokumenti, tikai no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūlijam J. Juraša toreizējās dzīvesbiedres Allas Jurašas uzņēmumam no bankas pārskaitīti vairāk nekā 311 tūkstošu eiro, bet kopējās Jurašu ģimenes saņemtās summas ir bijušas vēl lielākas. Taču vēl šokējošāks ir fakts, ka dokumenti rāda – vēl pēc ievēlēšanas Rīgas domē politiķis par naudu ir pildījis krievu baņķiera dotos uzdevumus.

Trauksmes cēlēja ziņojums

Dienas rīcībā esošie dokumenti rāda, ka 2019. gada jūlijā – gandrīz mēnesi pirms lēmuma par PNB bankas slēgšanu – Valsts policija ir saņēmusi detalizētu trauksmes cēlēja ziņojumu par situāciju kredītiestādē un tās “pēdējā brīža” izlaupīšanu. No ziņojuma skaidri izriet: ja ne policijas neieinteresētība rīkoties un atbildīgo iestāžu nespēja operatīvi apmainīties ar informāciju, kredītiestādes darbību būtu bijis iespējams apturēt agrāk, tā izvairoties no iespaidīgu finanšu līdzekļu aizplūšanas.

Nav gan ziņu, vai un kādā veidā šo lēnīgumu varētu būt veicinājusi PNB bankas sadarbība ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadīja kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vēlākais Saeimas deputāts J. Jurašs, kā arī ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju. Toties ir precīzi zināms, par kādām tieši norisēm un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cēlējs – spriežot pēc informētības pakāpes, augsta līmeņa bankas darbinieks.

Ziņojumā bija norādīts, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jūnijā, iespējams, bijusi fiktīva un notikusi pretēji normatīvo aktu prasībām, lai, iespējams, īstenotu liela apmēra noziedzīgu nodarījumu. Tāpat tika norādīts, ka šī bankas akcionāru maiņa, iespējams, bijusi vērsta uz tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, lai ar kredītiestādes līdzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.

Bankas slēgšanas nepieciešamības kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rīcību prasošā informācija ir bijusi – G. Guseļņikovs un atsevišķi PNB bankas valdes locekļi, iespējams, veikuši bankas aktīvu izsaimniekošanu tās “saimnieka” interesēs un, iespējams, veikta arī naudas atmazgāšana lielā apmērā. Ziņojumā netieši norādīts – par to, ka tas ir sekmīgi izdevies, G. Guseļņikovs varējis pateikties arī sadarbībai ar Jurašu ģimeni. 

“Īpašās attiecības”

Trauksmes cēlēja ziņojumā īpaši norādīts uz Jurašu ģimenes “īpašajām attiecībām” ar G. Guseļņikovu. Saistībā ar neilgi pirms bankas slēgšanas ieceltajiem jaunajiem valdes locekļiem minēts – iespējams, G. Guseļņikovs viņiem piesolījis kādu īpašu “protekciju” no dāsni apmaksātās Jurašu ģimenes.

“Grigorijs Guseļņikovs, iespējams, valdes locekļiem ir piesolījis kaut kādu “protekciju”, kuru, iespējams, tam varētu palīdzēt saorganizēt kāds no Grigorijam Guseļņikovam pazīstamajiem advokātiem Latvijā vai ar to saistītajām personām, iespējams, Alla Juraša (kurai ir ilgstoša sadarbība ar banku, aptuveni no 2014. vai 2015. gada) vai viņas laulātais Juris Jurašs, kas pašreiz ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kuram, kā zināms no publiskiem avotiem, ir ietekme uz tieslietu ministru, līdz ar ko, visticamāk, arī Maksātnespējas kontroles dienestu,” “protekcijas” mehānisma pamatus aprakstījis trauksmes cēlējs.

Pieminēts arī līgums ar J. Juraša uzņēmumu un tā iespējamā patiesā būtība: “Bankai bija noslēgts līgums ar SIA Immunitas, kurā kā kontaktpersona bija norādīts Juris Jurašs, taču minētā līguma patiesais nolūks nav īsti noskaidrojams no līguma satura, iespējams, tas bija tikai aizsegs kādu privātu interešu kārtošanai, iespējams, paša akcionāra Grigorija Guseļņikova interesēm.”

Jau iepriekš medijos ir tikuši izteikti pieņēmumi par summām, kas no kredītiestādes līdzekļiem dāsni samaksātas par Jurašu ģimenes pakalpojumiem. Publiski nosauktās summas laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir vairāk nekā 130 000 eiro SIA Immunitas un 350 000 eiro Aleksandra Berezina un A. Jurašas advokātu birojam – tādus skaitļus 2020. gada maijā publiski minēja TV3.

Tagad Dienas rīcībā nonākušie dokumenti dažus no šiem pieņēmumiem apstiprina pat ar uzviju. Piemēram, ar 2019. gada 1. jūliju datēta elektroniskā pasta vēstule, ko nosūtījusi PNB bankas vecākā juriste kreditēšanas un finanšu pakalpojumu jomā Jeļena Čurko, atklāj, ka tikai laikā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūlijam vien SIA Berezins Juraša ir samaksāti 311 600 eiro.

Šī 2017. gada maija beigās reģistrētā SIA, kā rāda Lursoft dati, kopš dibināšanas brīža vienādās daļās piederēja advokātam, bijušajam KNAB darbiniekam A. Berezinam un A. Jurašai, kura tolaik vēl bija precējusies ar J. Jurašu un kuru ar partneri vēl saistīja tikai profesionālas attiecības. Tas nozīmē, ka ienākumi no PNB bankas plūda abu laulāto kopējā budžetā.

Turklāt papildus tam naudu no PNB bankas saņēma arī SIA Immunitas: pašlaik šis uzņēmums vienpersoniski pieder nu jau bijušajai J. Juraša sievai A. Jurašai, taču no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada decembrim – tātad PNB maksājumu laikā – Immunitas 100% īpašnieks bija tieši J. Jurašs. Viņš tad arī bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis.

Zīmīgi, ka kopš šiem “treknajiem gadiem” uzņēmumu ienākumi ir diezgan dramatiski samazinājušies: piemēram, 2018. gadā SIA Berezins Juraša apgrozījums bija 286 010 eiro, bet pērn tas bija vairs vien 92 698 eiro. Tiesa, samazinājums bija manāms jau 2019. gadā, taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie līgumi, nauda tika pārlikta no vienas kabatas otrā: 2019. gada 1. februārī tika slēgta vienošanās, ka turpmāk PNB banku apkalpos nevis SIA Berezins Juraša, bet gan zvērinātu advokātu birojs ar tādu pašu nosaukumu.

2017. gada jūnijā J. Jurašs tika ievēlēts Rīgas domē, bet tā paša gada septembrī viņš savas SIA Immunitas vārdā noslēdza līgumu ar PNB banku. Kā rāda Dienai pieejamie dokumenti, par bankas vadības uzdevumu pildīšanu pienācās 120 eiro stundā plus PVN, kā arī 600 eiro komandējuma naudas dienā. Par šo naudu J, Jurašs apņēmās bankai sniegt juridiskos un konsultāciju pakalpojumus tirgus un tā dalībnieku darbības izpētē, kā arī “piedāvāt praktiskus risinājumus”.

Juraša pakalpojumi

Diena ir guvusi apstiprinājumu arī par vienu no politiķa – domes amatpersonas – un vienlaikus biznesmeņa un bankas apkalpotāja J. Juraša sagatavotajām atskaitēm, pildot PNB bankas faktiskā saimnieka G. Guseļņikova uzdevumus. Tā liecina, ka bijušais KNAB darbinieks un tagadējais politiķis ir par bankas maksāto naudu centies panākt, lai tiktu sākta izmeklēšana par Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamām noziedzīgām darbībām.

Lai censtos panākt šos G. Guseļņikova dotos un ar bankas naudu apmaksātos uzdevumus, J. Jurašs esot vismaz divreiz ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādēs. Tāpat Dienai ir zināms, ka šīs nav bijušas vienīgās tikšanās ar valsts iestāžu pārstāvjiem, pildot PNB bankas saimnieka dotos uzdevumus. J. Jurašam notikušas arī tikšanās tiesībsargājošajās iestādēs, kuru ietvaros viņš apspriedis iespēju sagatavot iesniegumu Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas izspiešanu, ko veicis maksātnespējas administrators M. Sprūds.

No skaidrojumiem, ko M. Sprūds sniedzis pirms diviem gadiem un kas tāpat ir Dienas rīcībā, izriet, ka G. Guseļņikovs tieši un nepārprotami viņu brīdinājis par savām iespējām, izmantojot savām vajadzībām J. Juraša un viņa toreizējās sievas pakalpojumus.

“Varu apstiprināt, ka savulaik Gallery Park Hotel telpās Norvik bank īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, brīdinot mani netraucēt viņa interesēm, lielījās, ka viņš ir paņēmis darbā Allu Jurašu, kurai kopā ar vīru esot sakari dažādos tiesībsargāšanas orgānos. Guseļņikovs arī stāstīja, ka, tieši pateicoties Jurašam, esot ticis aizturēts bijušais Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis (kurš vēlāk tika attaisnots) un viņa vietā tika ielikts Jurašu ģimenes draugs Pēteris Bauska, ar ko Jurašu ģimene uzturot privātas attiecības,” apliecinājis M. Sprūds.

M. Sprūds arī norādījis – viņu nepārsteidzot “atklātie Juraša mēģinājumi izmantot savā un Norvik akcionāru labā daudzām personām radušos iespaidu par savu reālo vai iedomāto ietekmi uz ENAP priekšnieku Pēteri Bausku. Norvik bankas un Juraša sadarbības mērķis acīmredzot bija ar kriminālprocesa palīdzību panākt Norvik bankas akcionāru uzsāktās daudzmiljonu tiesvedības pret Latvijas valsti apmierināšanu. Varu apstiprināt, ka ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu” M. Sprūds apliecinājis, ka viņa rīcībā ir rakstveida notariāli apstiprinātas liecības par to, ka “Jurašs, uzdodoties par KNAB amatpersonu, lai gan tāds vairs nebija, ir ticies un šantažējis t. s. Trasta komercbankas krimināllietas liecinieku. Jurašs esot centies panākt nepatiesu liecību sniegšanu pret mani, vienlaicīgi piedraudot, ka pretējā gadījumā liecinieka sievai krimināllietā varētu mainīties procesuālais statuss no liecinieka uz apsūdzēto”.

Šīs liecības ir nonākušas arī Dienas rīcībā, un no tām tiešām izriet, ka 2018. gada vasarā – laikā, kad Rīgas domnieks J. Jurašs, spriežot pēc publiskotās informācijas, joprojām par naudu “palīdzēja” G. Guseļņikovam, viņš ir ieradies pie uzņēmēja Artjoma Gridņeva un, uzdodoties par KNAB darbinieku – kas viņš jau sen vairs nebija –, mēģinājis panākt, pēc visa spriežot, G. Guseļņikovam vajadzīgu liecību sniegšanu. Šīs A. Gridņeva liecības nonākušas arī Ģenerālprokuratūrā, taču virzība tālāk tām nav bijusi. 

Jautājumi, kuri tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevēlējās atbildēt:

1) Kādu iemeslu dēļ Jūs kā SIA Immunitas valdes loceklis noslēdzāt līgumu ar AS PNB banka? Vai tā bija tikai vēlme gūt labu peļņu, vai arī Jums bija citi motīvi?

2) Vai Jūs bijāt iniciators šādām līguma*iecībām, piedāvājot bankai un tās saimniekam G. Guseļņikovam savus pakalpojumus?

3) Kurš bija tas, kas noteica Jūsu bankai sniedzamo maksas pakalpojumu cenu – 120 eiro stundā?

4) Vai Jūs nemulsināja tas, ka Jūs šādus maksas pakalpojumus sniedzāt, esot publisks politiķis un Rīgas domnieks?

5) Kādiem klientiem Jūs vēl esat sniedzis šādus un līdzīgus maksas pakalpojumus, esot Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, Tieslietu ministrijas amatpersona?

6) Kādus tieši maksas pakalpojumus no Jums vēlējās saņemt un saņēma G. Guseļņikovs?

7) Cik reižu Jūs savu maksas pakalpojumu sniegšanas laikā tikāties ar G. Guseļņikovu, kādus uzdevumus saņēmāt, kādas atskaites sniedzāt?

8) Kāpēc Jūs esat atteicies sabiedrībai atklāt, ar kuriem tieši valsts drošības iestāžu un tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem esat ticies, pildot G. Guseļņikova uzdevumus un sniedzot viņam un bankai maksas pakalpojumus?

9) Medijiem Jūs esat apgalvojis, ka bez PNB bankas piekrišanas nevarot atklāt informāciju par maksas pakalpojumiem, ko esat sniedzis bankai. Vai Jūs bankai esat lūdzis šādu piekrišanu? Ja ne, kādu iemeslu dēļ ne?

10) Kādus ienākumus Jūsu nu jau bijusī dzīvesbiedre Alla Juraša Jūsu laulības laikā Jūsu ģimenes budžetam guva no sava uzņēmuma un advokātu biroja līguma ar PNB banku?

Pārpublicēts no Diena.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!