IZM rosina izvērtēt Zinātņu akadēmijas statusu un pārvaldību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās izveidot starpinstitūciju komisiju, kurai būs jāizvērtē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) tiesiskais statuss, pārvaldība un turpmākie uzdevumi valsts zinātnes un inovāciju sistēmā. Ministrijas ieskatā akadēmijas darbībā vērojama sistēmiska krīze, kuras risināšanai vajadzīgas būtiskas pārmaiņas.
Komisijai būs jāizstrādā pārmaiņu plāns
Par komisijas izveidi valdības partiju sadarbības sanāksmē panākta vienošanās 2026. gada 27. oktobrī. Akadēmijas darbības izvērtēšanu rosinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), savukārt IZM virzīs valdībā rīkojuma projektu, nosakot komisijas izveidi un uzdevumus.
Paredzēts, ka komisija sagatavos priekšlikumus akadēmijas attīstībai un rīcības plānu tās darbības pilnveidošanai. Tajā iecerēts iesaistīt zinātniekus, augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjus, kā arī Saeimas, valdības un citu institūciju pārstāvjus.
Ministrija saskata sistēmisku krīzi
IZM kritiku saista gan ar šaubām par akadēmijas vadības rīcību, gan ar zinātniskās darbības organizēšanu un saimniecisko jautājumu kārtošanu. Indriksones vērtējumā līdzšinējais akadēmijas darbības modelis vairs nenodrošina tās misijas izpildi.
Ministre uzsver, ka “ar kosmētiskām izmaiņām vairs nepietiek”. Viņas ieskatā akadēmijai jākalpo sabiedrības un zinātnes vajadzībām un jābūt cieši saistītai ar valsts attīstības uzdevumiem.
Ministrija no mūsdienīgas zinātņu akadēmijas sagaida pētījumos balstītus padomus politikas veidotājiem, zinātniskā godīguma un akadēmiskās brīvības aizsardzību, sabiedrības uzticības stiprināšanu zinātnei un dažādu nozaru ekspertu iesaisti valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. IZM uzskata, ka pašreizējās pārvaldības dēļ LZA šos uzdevumus pilnvērtīgi nepilda.
Domstarpības par Višvanatas pilsonību
Diskusijas par akadēmijas vadības rīcību notiek arī saistībā ar Divjas Višvanatas pilsonības lietu. Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par viņas atzīšanu par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz īpašiem nopelniem Latvijas labā. LZA vadība atbalstu pamatoja ar viņas ieguldījumu zinātnē, uzņēmējdarbībā, inovācijās un ārvalstu investīciju piesaistē.
Vēlāk publiski tika apšaubīta informācija par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām, kā arī pilsonības piešķiršanas pamatojums. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Saeimu kliedēt radušās šaubas un vajadzības gadījumā pārskatīt savu lēmumu. Savukārt 22. oktobrī parlaments pieņēma likumu, ar kuru atcēla iepriekš pieņemto likumu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Pati Višvanata pārmetumus noraida un apgalvo, ka parlamentam iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.
Akadēmija aizstāv Kalviņa rīcību
LZA Prezidijs savukārt uzskata, ka akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, iesakot piešķirt pilsonību Višvanatai, nav pārsniedzis savas pilnvaras. Pēc prezidija skaidrotā, rekomendācija sagatavota labticīgi, izmantojot Kalviņam iesniegto informāciju.
Akadēmija savā nostājā uzsvērusi tiesiskuma, valsts drošības interešu un akadēmiskā godīguma nozīmi.
Uzņēmums noliedz darba attiecības ar zinātniekiem
Pilsonības lietas kontekstā publiski pieminēta arī akadēmiķe Baiba Rivža un asociētā profesore Ņina Linde. Kaimanu salās reģistrētais farmācijas uzņēmums “Zoar Limited”, kura direktors ir Višvanatas vīrs Kanans Višvanats, noliedz, ka Kalviņš, Rivža vai Linde būtu bijuši tā darbinieki, ieņēmuši uzņēmumā amatus vai saņēmuši atlīdzību.
Uzņēmuma skaidrojumā viņu vārdi tīmekļvietnē ievietoti saistībā ar dalību Mākslīgā intelekta centra atklāšanā Rīgā 12. jūnijā. “Zoar Limited” apgalvo, ka tā vēlējusies godināt pasākuma viesus, vienlaikus atzīstot, ka informācijas izvietojums varēja radīt maldīgu iespaidu par zinātnieku lomu uzņēmumā.
Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai. Tā saņēmusi arī “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica iesniegumu ar lūgumu izvērtēt pilsonības piešķiršanu viņas vīram. Par šā iesnieguma tālāko virzību vēl tiks lemts.
Vēl par šo tēmu:
Kūtra komisijai uzdod vērtēt pašas virzītā pilsonības likuma atcelšanu – Puaro
Pilsonības skandāls: zinātnieki prasa Kalviņa atsaukšanu – Puaro
Višvanata pārmet reputācijas graušanu, Kalviņš dokumentos problēmas nesaskata – Puaro
Vai Saeimu maldināja? Višvanatu pāra biogrāfijās minētie fakti prasa pārbaudi – Puaro
Tēmas
Seko Puaro.lv
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (7)
Pārfrazējot vecu cēcēcēpē anekdoti:
Zvans premjeram no Čehijas: “sveiki, labdien, mēs gribētu ar jums pakonsultēties, kā izveidot jūras lietu ministriju”. Premjers: “jūs ko, galīgi? jums taču nemaz nav jūras”, uz ko čehi mierīgi atbild – “nu un, jums taču ir izglītības ministrija un zinātņu akadēmija”.
IZM pašu vajag reorganizēt, jo tā ir izgāzusies visas jomās.
Nu ja tā nopietni, tad tie Triju zvaigžņu ordeņi arī jāatņem tiem parazītiem….
sen bija laiks
Nākotnes izteiksmē kaut ko kaut kad kaut ko rosinās. Kaut kas jādara, kaut ko darīsim– cik jauki padomiski. Kurš traucē Indriksonei kā pie varas esošai ministrei, kuras pārziņā ir tā biedru grupa ar smalko nosaukumu apturēt darbību kaut šodien , un tad sākt komisijas veidot. Iluzorās funkcijas var droši nodot IZM struktūrvuienībai- Zinātnes padomei. Tam kantorim se nav nekas darāmais un puse attālinājumā imitē, mēģinot neatpalikt no neveiksminieču izlases VIAA
brencim????????????????nu nu
Turpmāk visiem shēmotājiem Latvijā jāpiešķir Lāčplēša ordenis, ja šie shēmotāji savas firmas ir reģistrējuši Kaimanu salās. Vismaz kā saka LZA prezidijs – tas ir labticīgs pasākums.