Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās izveidot starpinstitūciju komisiju, kurai būs jāizvērtē Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) tiesiskais statuss, pārvaldība un turpmākie uzdevumi valsts zinātnes un inovāciju sistēmā. Ministrijas ieskatā akadēmijas darbībā vērojama sistēmiska krīze, kuras risināšanai vajadzīgas būtiskas pārmaiņas.
Komisijai būs jāizstrādā pārmaiņu plāns
Par komisijas izveidi valdības partiju sadarbības sanāksmē panākta vienošanās 2026. gada 27. oktobrī. Akadēmijas darbības izvērtēšanu rosinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), savukārt IZM virzīs valdībā rīkojuma projektu, nosakot komisijas izveidi un uzdevumus.
Paredzēts, ka komisija sagatavos priekšlikumus akadēmijas attīstībai un rīcības plānu tās darbības pilnveidošanai. Tajā iecerēts iesaistīt zinātniekus, augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjus, kā arī Saeimas, valdības un citu institūciju pārstāvjus.
Ministrija saskata sistēmisku krīzi
IZM kritiku saista gan ar šaubām par akadēmijas vadības rīcību, gan ar zinātniskās darbības organizēšanu un saimniecisko jautājumu kārtošanu. Indriksones vērtējumā līdzšinējais akadēmijas darbības modelis vairs nenodrošina tās misijas izpildi.
Ministre uzsver, ka “ar kosmētiskām izmaiņām vairs nepietiek”. Viņas ieskatā akadēmijai jākalpo sabiedrības un zinātnes vajadzībām un jābūt cieši saistītai ar valsts attīstības uzdevumiem.
Ministrija no mūsdienīgas zinātņu akadēmijas sagaida pētījumos balstītus padomus politikas veidotājiem, zinātniskā godīguma un akadēmiskās brīvības aizsardzību, sabiedrības uzticības stiprināšanu zinātnei un dažādu nozaru ekspertu iesaisti valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. IZM uzskata, ka pašreizējās pārvaldības dēļ LZA šos uzdevumus pilnvērtīgi nepilda.
Domstarpības par Višvanatas pilsonību
Diskusijas par akadēmijas vadības rīcību notiek arī saistībā ar Divjas Višvanatas pilsonības lietu. Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par viņas atzīšanu par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz īpašiem nopelniem Latvijas labā. LZA vadība atbalstu pamatoja ar viņas ieguldījumu zinātnē, uzņēmējdarbībā, inovācijās un ārvalstu investīciju piesaistē.
Vēlāk publiski tika apšaubīta informācija par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām, kā arī pilsonības piešķiršanas pamatojums. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Saeimu kliedēt radušās šaubas un vajadzības gadījumā pārskatīt savu lēmumu. Savukārt 22. oktobrī parlaments pieņēma likumu, ar kuru atcēla iepriekš pieņemto likumu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Pati Višvanata pārmetumus noraida un apgalvo, ka parlamentam iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.
Akadēmija aizstāv Kalviņa rīcību
LZA Prezidijs savukārt uzskata, ka akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, iesakot piešķirt pilsonību Višvanatai, nav pārsniedzis savas pilnvaras. Pēc prezidija skaidrotā, rekomendācija sagatavota labticīgi, izmantojot Kalviņam iesniegto informāciju.
Akadēmija savā nostājā uzsvērusi tiesiskuma, valsts drošības interešu un akadēmiskā godīguma nozīmi.
Uzņēmums noliedz darba attiecības ar zinātniekiem
Pilsonības lietas kontekstā publiski pieminēta arī akadēmiķe Baiba Rivža un asociētā profesore Ņina Linde. Kaimanu salās reģistrētais farmācijas uzņēmums “Zoar Limited”, kura direktors ir Višvanatas vīrs Kanans Višvanats, noliedz, ka Kalviņš, Rivža vai Linde būtu bijuši tā darbinieki, ieņēmuši uzņēmumā amatus vai saņēmuši atlīdzību.
Uzņēmuma skaidrojumā viņu vārdi tīmekļvietnē ievietoti saistībā ar dalību Mākslīgā intelekta centra atklāšanā Rīgā 12. jūnijā. “Zoar Limited” apgalvo, ka tā vēlējusies godināt pasākuma viesus, vienlaikus atzīstot, ka informācijas izvietojums varēja radīt maldīgu iespaidu par zinātnieku lomu uzņēmumā.
Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Divjai Višvanatai. Tā saņēmusi arī “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica iesniegumu ar lūgumu izvērtēt pilsonības piešķiršanu viņas vīram. Par šā iesnieguma tālāko virzību vēl tiks lemts.
Vēl par šo tēmu:
Kūtra komisijai uzdod vērtēt pašas virzītā pilsonības likuma atcelšanu – Puaro
Pilsonības skandāls: zinātnieki prasa Kalviņa atsaukšanu – Puaro
Višvanata pārmet reputācijas graušanu, Kalviņš dokumentos problēmas nesaskata – Puaro
Vai Saeimu maldināja? Višvanatu pāra biogrāfijās minētie fakti prasa pārbaudi – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!