Interesantas baumas par TB/LNNK Visu Latvijai, un ne tikai

Mēdz teikt, ka šodienas baumas ir rītdienas ziņas. Politikā tas tiešām tā lielā mērā ir, tāpēc Puaro.lv ir apkopojis pilsētas kafejnīcās un politikas vērotāju aprindās visvairāk apspriesto “neoficiālo informāciju”.

Pēdējā laikā politikas vērotāju uzmanība galvenokārt bijusi pievērsta „Vienotības” nu jau hroniskajām neveiksmēm, no kurām pēdējās – valsts finansējuma zaudēšana un nepazīstamā un nepieredzējušā Ķirša nominēšana par pirmo numuru Rīgas sarakstā – ir tikai kārtējais apliecinājums partijas, nu jau arī jaunās vadības, nespējai.

Tomēr par sponsoru trūkumu „Vienotībai” nebūtu jāuztraucas, ja vien tā spētu izkļūt no esošās nespējas pieņemt lēmumus. Virkne bijušo lielo sponsoru labprāt atgrieztos un atbalstītu, ja vien būtu ko atbalstīt. Ja būtu vismaz daudzmaz sakarīgs plāns. Šobrīd labākais, kas dzirdēts, ir atdoties „Latvijas Attīstības” menedžmentam. Tas ir – tiem pašiem bijušajiem no „Vienotības” aizgājušajiem aktīvistiem, kuru ilūzijas par savu projektu lēnā garā ir izčākstējušas. Šī plāna būtība ir apvienot abas partijas, un tad jau atkal kārtējo reizi ar jaunu nosaukumu un “svaigām” „Latvijas Attīstības” asinīm censties nostartēt Saeimas vēlēšanās. Vismaz pagaidām uz pašvaldību vēlēšanām šo pakāpeniskās apvienošanās plānu tā iniciatoriem no „Latvijas Attīstībai” un aizstāvjiem „Vienotībā” tā arī neizdevās realizēt, jo „Vienotība” neizšķīrās par pirmās vietas Rīgā atdošanu Pūcem. Nerealizējot šo plānu, „Vienotības” stratēģija un nākotne kļūst pavisam neskaidra. Sadalīšanās un kādas daļas aiziešana uz to pašu “Latvijas attīstībai” kļūst ticama. Taču vai tas kādam kaut ko dos, gan nav skaidrs. Pūce+Viņķele vēl aizvien nav nekāds stiprais plāns. Savukārt “Vienotība” patīrot sarakstu vienalga var cerēt ietikt Saeimā, pateicoties izmisīgam mazākā ļaunuma balsojumam.

Nacionālās apvienības problēmas ir pavisam citādas. Lielie sponsori valsts bagātākie cilvēki nekad nav gribējuši konfliktēt ar Nacionālo apvienību, bet nekad arī nav vēlējušies būt jel kā ar to saistīti. Uz radikālisma robežas balansējoša, lāpu gājienus organizējoša un leģionu pieminoša partija, kurai nacionālās spriedzes uzturēšana ir vienīgā izdzīvošanas recepte. Šāds draugs, saprotams, nav gaidīts nopietna biznesa aprindās nekur Eiropā. Rezultātā Nacionālā apvienība vienmēr ir cietusi naudas trūkumu, pat vistreknākajos gados. Tagad ir vēl sliktāk, un izskatās, ka kļūs pavisam slikti. Jo vienīgais lielais un uzticamais, politikas vērotājiem labi zināmais, apvienības sponsors, kurš ne reizi vien ir glābis partiju no finanšu problēmām, ne tikai ir nopietni aizvainojies, bet pat grasās sākt atklāt vienu otru partijas noslēpumu. Pilsētā runā, ka atklāsmes varētu skart gan tieslietu ministru, kura tuvi draugi it kā saņēmuši vairāku miljonu vērtus ienākumus no maksātnespējām, gan virkni citu intīmu jautājumu. Ja tas tā notiks, ņemot vērā, ka līdz pašvaldību vēlēšanām laika vairs nav atlicis daudz, partija var saskarties ar divām eksistenciālām problēmām vienlaikus. Kompromatu plūdiem un naudas trūkumu.

Uz visa šī fona vienīgi ZZS pagaidām izskatās veselīgi. Ziedojumu apjoms šogad ir vēsturiskos augstumos. Un arī reitingi vēl turas, neskatoties uz premjerēšanas radītajiem riskiem. Partijas priekšsēdētāja teiktais, ka partija gatavojas uzvarēt pašvaldību vēlēšanās tādā nozīmē, ka iegūt mēra krēslu vislielākajā skaitā pašvaldību, ir visnotaļ pamatots. Jāpiezīmē gan, ka tās gandrīz visas būs mazās un vidējās pašvaldības. Lielajās pilsētās, ja neskaita Jelgavu, ZZS izredzes vēl aizvien ir nelielas, tajā skaitā arī Rīgā. Silenieka kandidatūra, kas šobrīd tiek uzskatīta par reālāko Rīgas saraksta vadībai, visticamāk tomēr nespēs gūt vērā ņemamus panākumus. Jāšaubās arī, vai izdosies noturēt mēra krēslu Jūrmalā. Un tomēr, neskatoties uz vājumu lielajās pilsētās, partija izskatās visstabilāk no visiem viedokļiem. Arī vienu brīdi aktuālās runas par Martinsona partiju, kuras kodolu veidos Dana Reizniece-Ozola un Liepājas mērs Uldis Sesks, ir noklusušas. Tieši tāpēc, ka ZZS kopumā šobrīd ir tik stipra kā nekad. Arī mēģinājums pirmajā instancē notiesāt Aivaru Lembergu līdz pašvaldību vēlēšanām nu jau ir skaidrs, ka izgāzīsies. Tāpat kā Artusa Kaimiņa mēģinājums kaut ko panākt ar apsolīto savu startu Ventspilī, par kura realizēšanu gan ir parādījušās šaubas.

Lieki teikt, ka viss augstākminētais ir kā dāvana Rīgas mēram Ušakovam, kuram vienkārši nav nekādas konkurences uz mēra amatu Rīgā. Tomēr arī viņam ir pāragri atslābināties, jo valdošās partijas savu nespēju konkurēt nešaubīgi centīsies kompensēt ar centieniem ieriebt un apliet ar dubļiem.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!