Pēdējo gadu laikā ārvalstu ieguldījumu uzkrātais apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir audzis, liecina “Lursoft IT” izpētītais. Šā gada augustā ārvalstu ieguldījumu kopējais atlikums Latvijas uzņēmumos sasniedzis 13,58 miljardus eiro.
Kopš 2026. gada janvāra ārvalstu ieguldījumu uzkrātais apjoms palielinājies par 1,05 miljardiem eiro. Straujākais pieaugums šogad reģistrēts februārī (+653,61 milj. EUR) un augustā (+465,19 milj. EUR), savukārt janvāris (-141,22 milj. EUR) un jūlijs (-36,23 milj. EUR) bijuši vienīgie mēneši, kad uzkrātais ieguldījumu apjoms samazinājies.
Ārvalstu kapitāls Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos visvairāk koncentrējas galvaspilsētā. “Lursoft IT” dati liecina, ka šā gada 1. pusgada beigās teju 75% no kopējā uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma bija investēti Rīgā reģistrētos uzņēmumos. Rīgā ārvalstu kapitāls bija piesaistīts 16,20% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem – augstākais īpatsvars starp Latvijas pašvaldībām.
Lielāko pieaugumu šogad nodrošinājis Nīderlandē reģistrētā Ingka Investments Sustainable Resources B.V. ieguldījums SIA “Ingka Investments Latvia” pamatkapitālā. Meža zemju apsaimniekotāja pamatkapitāls šogad palielināts no 143,926 milj. EUR līdz nepilniem 772,930 milj. EUR.
Pagājušajā gadā nīderlandiešu kapitāla uzņēmuma SIA “Ingka Investments Latvia” apgrozījums sasniedza 9,47 milj. EUR, bet peļņa – 980,80 tūkst. EUR. SIA “Ingka Investments Latvia” apsaimniekotā meža platība 2025. gadā veidoja 74 422 ha, savukārt pērn oktobrī uzņēmums parakstīja pirkuma līgumu par “Sodra Forest Latvia” mežu īpašumu portfeļa iegādi Latvijā, kopumā 135 tūkst. ha apmērā. SIA “Ingka Investments Latvia” stratēģija nākamajam pārskata periodam ir turpināt meža īpašumu iegādi un nodrošināt to apsaimniekošanu, kā arī nodrošināt koksnes resursu pieejamību IKEA piegādes ķēdē.
Jāpiebilst, ka februārī pamatkapitāls palielināts arī “Ingka” grupas uzņēmumam SIA “Ingka Investments Management” (par 6,5 milj. EUR).
Otru straujāko pieaugumu ārvalstu kapitāla uzkrājumā šogad nodrošinājušas izmaiņas AS “Baltic Pro” akcionāru vidū. Uzņēmums vēsturiski jau kopš dibināšanas 1999. gadā piederējis Vladislavam Bogdanas, bet šogad par uzņēmuma 97,96% kapitāldaļu turētāju kļuvis Igaunijā reģistrētais Axilliem OU, kas AS “Baltic Pro” pamatkapitālā ieguldījis 501,53 milj. EUR. Uzņēmējdarbības konsultāciju un citu vadības konsultāciju jomā strādājošais igauņu uzņēmums pieder Ukrainas valstspiederīgajai Annai Reznichenko.
”Lursoft IT” pieejamie dati rāda, ka pārskatu par 2025. gadu AS “Baltic Pro” vēl nav iesniedzis, savukārt laika periodā no 2020. līdz 2024. gadam uzņēmums nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie dati liecina, ka AS “Baltic Pro”, kas šogad savam pamatkapitālam piesaistījis vairāk nekā 500 milj. EUR lielus ārvalstu ieguldījumus no Igaunijas, ir neaktīvs nodokļu maksātājs. Šī gada sākumā uzņēmuma tiesiskā forma nomainīta no sabiedrības ar ierobežotu atbildību uz akciju sabiedrību.
Jāpiebilst, ka Igaunijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd sasniedzis 1,65 miljardus, un šogad akumulētā summa palielinājusies par 492,74 milj. EUR. Vēl straujāks pieaugums bijis vien uzkrātajai ieguldījumu summai no Nīderlandes, kas šogad palielinājusies par 639,76 milj. EUR. Iemesls tam ir jau iepriekšminētie Ingka Investments Sustainable Resources B.V. ieguldījumi.
Tāpat kā Nīderlande, arī ieguldītāji no Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas uzkrājuši Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos vairāk nekā 1 miljardu eiro.
Līderpozīcijas saglabā Zviedrija ar 4,50 miljardiem eiro, tai seko Igaunija ar 1,65 miljardiem eiro, savukārt Lietuva uzkrājusi 1,04 miljardus eiro lielus ieguldījumus.
Avots: Lursoft
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Cerams ka Latvija netiek izpārdota, kā tas bija ar cukura ražotnēm.
Kā var uzkrāties kaukādi ieguldijumi, ja mums ir 25 miljardi parāds? Un miljards kredītprocentos?