Gandrīz katrs piektais valsts iedzīvotājs ir uz nabadzības sliekšņa

nabadzība

Gada laikā no nabadzības slazda izrāvušies aptuveni 12 000 Latvijas iedzīvotāju, taču tik un tā nabadzībai aizvien ir pakļauts gandrīz katrs piektais valsts iedzīvotājs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vairāk nabadzība draud vientuļajiem senioriem

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars samazinājies par 0,4 procentpunktiem jeb aptuveni 12000 cilvēku. To sekmēja minimālās algas palielināšana un izmaiņas sociālo pabalstu politikā. Piemēram, pēc sabiedrisko mediju pētniecības cikla “Sistēmas bērni” publiskošanas palielināja audžuģimeņu ienākumus un pabalstus daudzbērnu ģimenēm, un tas ir ļāvis vairākiem tūkstošiem cilvēku dzīvot labāk.

Patlaban nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai audzis līdz 409 eiro mēnesī, bet mājsaimniecībai ar diviem bērniem – līdz 860 eiro. Saņemot mazāk par šo summu, mājsaimniecība ir pakļauta nabadzības riskam.

Labā ziņa ir tāda, ka viena gada laikā ievērojami samazinājies nabadzības riskam pakļauto nepilno un daudzbērnu ģimeņu skaits.

Taču joprojām visvairāk nabadzība draud tieši vientuļajiem senioriem vecumā virs 65 gadiem. Šo cilvēku loks pat pieaudzis, un var secināt, ka lielākā daļa – gandrīz 75% – vientuļo sirmgalvju spiesti iztikt ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem.

Raugoties uz reģioniem – vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits aizvien, tāpat kā citus gadus, bijis Latgalē – 40,4%, bet vismazākais Pierīgā – 14,4%. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē šie rādītāji ir ap 20 un 30%. Rīgā – 16,1%.

Iepērkas Rīgas Centrāltirgū, kur preces lētākas

Rīgas Centrāltirgus ir vieta, ko dienā apmeklē tūkstošiem cilvēku gan no Rīgas, gan citām pilsētām. Starp cilvēkiem, kas tirgu pamet ar piepildītiem iepirkumu maisiņiem, nevar nepamanīt netālu sēžam ubagus, kas stiepj roku pēc palīdzības. Arī daudziem senioriem tirgus ir vieta, kur var iepirkties lētāk.

“Labāk nepaliek, jo viss kļūst dārgāks. Sākot ar ceļa naudu līdz produktiem,” saka pensionāre Ženija. Arī pensionārs Andris atzīst, ka tirgū preces iespējams nopirkt lētāk, kas viņam ir svarīgi.

Pensionāre Astra atklāj, ka dzīvo viena pati un atspaids ir sava māja. “Tad man nav tas briesmīgais nodoklis jāmaksā un es vēl strādāju. Bet, ja nē, tad taču cilvēks izdzīvot nevar.”

Turpat Centrāltirgū brilles tirgo pensionāre Anda. Dzīvo kopā ar jaunāko brāli, lai varētu nomaksāt visus rēķinus.

Tikmēr pensionārs Dmitrijs norāda uz zemo pensiju. “Pensija baigi laba. 30 eiro.Kā lai pensionāri dzīvo? Kā vispār nav kauna?”

“Bagāto rajoni” aug kā sēnes pēc lietus

Pilnīgi cita aina paveras vien apmēram piecu kilometru attālumā. Tik dažādā Latvijā un tik dažādā Rīgā dzīvojam. Skanste ir Rīgas modernais centrs, kur visapkārt ir jaunbūves, lielveikali un biznesa centri.

Kamēr zemo ienākumu saņēmēji no nabadzības slazda rāpjas ārā gliemeža ātrumā, nami tā saucamajos “bagātajos rajonos” aug kā sēnes pēc lietus. Tie ir nesalīdzināmi ātrumi, saka socioloģe Baiba Bela.

“Jautājums ir, kā aug vidējā alga, un vai maz tā pensiju indeksācija var aizskriet pa priekšu tam pieaugumam? Tas ir viens. Otrs ir tas, ka ienākumu nevienlīdzība ir sistēmiska lieta. Tā plaisa… nu mēs neredzam nekādā veidā, ka tā mazinātos,” atzīst Bela.

Nabadzību un nevienlīdzību starp lielākajām valsts problēmām ierindo tiesībsargs, kas periodiski kritizē politiķus par gauso rīcību sociālās atstumtības problēmu risināšanā.

“Virsrakstu līmenī mēs sakām, ka mums nabadzība ir samazinājusies, bet Latvija joprojām ir priekšpēdējā vietā, apsteidzot tikai Rumāniju. Nu tādas spožas vecumdienas, kā rāda Rietumu filmās, būtu pārsteidzīgi solīt,” saka Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Taisnību birojs cer rast Satversmes tiesā, kurā apstrīdēta garantētā minimālā ienākuma un arī trūcīgas personas ienākumu atbilstība Satversmei.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Skolnieciņš
Skolnieciņš

«Nabadzība ir ļaunākā no vardarbības formām, atzina Gandijs.» ļoti viedi vārdi. Mahātma Gandijs ir vēdiski vieds, viņa vārdi kalpos par padomu arī nākamajām paaudzēm. Iesaku mūsu politiķiem un ierēdņiem, un uzņēmējiem lasīt vēdas. Varbūt tad mūsu valstsvīros un valstssievās atmodīsies cilvēcība un tiks aizmirsta nerimstošā alkatība. Lūgsim Latvju Dievus, lai apskaidrojas mūsu valdības prāts! Sirsnīgi, Skolnieciņš (Latvju Skaudības Dievs) [Skauģu Skauģis] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #nabadzība #SociālāNevienlīdzība #GMI #TrūcīgāStatuss #simtlatnieki

Anna
Anna

Tādai valstij , kur ir tikai miljonări un nabagi , bez vidusslăņa , nav năkotnes ! Bet nekas nemainīsies , jo prezis pateicìbă par savu iecelšanu , pacēla kliķei valsts finanses 7 ! reizes !

Lamata
Lamata

Nav cerību, ka šī “loti izdevusies valsts” kādreiz kaut cik pietuvosies kaimiņu Igaunijai vai Lietuvai.Rezultāts tam ir tas, ka nav konkurences politisko partiju starpā. Cilvēciņi iebaidīti galvenokārt no Saskaņas. Tāpēc balso par partijām, kuras rūpējas vienīgi par mūžīgu palikšanu pie varas.