Saeima ceturtdien, 23. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu un ar to saistītos grozījumus vairākos likumos, nosakot valsts centrālās bankas darbību pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc plānotās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) pauda gandarījumu un pateicību iesaistītajiem par paveikto darbu, kā arī sacīja, ka sperts būtisks solis finanšu pārvaldības sektora modernizēšanai.
Saeima jau pirms diviem gadiem uzdeva par banku uzraudzību atbildīgās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai. Līdzīgi tas Latvijā darbojās līdz 2001. gadam.
Apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas, informēja Saeimas Preses dienestā.
Kā būtiskākos ieguvumus no FKTK pievienošanas Latvijas Bankai grozījumu autori min:
- efektīvāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, ņemot vērā plašāku zināšanu un prasmju apvienojumu un ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī pilnvērtīgāku tās izmantošanu;
- vispusīgāku skatījumu uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī efektīvāku rīcību finanšu stabilitātes satricinājumu un krīzes situācijās;
- lielāku efektivitāti makrouzraudzības politikas un mikrouzraudzības īstenošanā;
- iespējas kompetentajā iestādē īstenot efektīvāku administratīvo procesu saistībā ar lēmumu pieņemšanu un to apstrīdēšanu;
- koordinētāku un efektīvāku finanšu sektora attīstības veicināšanu;
- personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu ietaupījumu vidējā termiņā (sākot ar trešo gadu pēc pievienošanas).
Jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.
Tāpat jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.
Ietaupījums pēc trim gadiem
Paredzēts, ka tagadējā FKTK vadītāja no 2023. gada kļūs par Latvijas Bankas viceprezidenti. Apvienotās iestādes iekārtošanai Latvijas Bankas ēkās sākotnēji nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, taču pēc trīs gadiem jau lēsts ieguvums ap 1,6 miljoniem eiro, gan mazinot darbinieku skaitu, gan ietaupot uz izmaksām par telpām.
Latvijas Bankā informē, ka, Saeimai konceptuāli atbalstot šo ideju, abas iestādes jau vairākus mēnešus īsteno priekšdarbus, lai integrācijas process būtu rūpīgi pārdomāts, sekmīgs, sabiedrības un finanšu nozares interesēm atbilstošs. Tagad šis process sākšoties aktīvāk.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem Finanšu ministrijā, FKTK, Eiropas Centrālajā bankā un Latvijas Bankā, kuri piedalījās jaunā likuma izstrādē, gan Saeimai un atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – par raitu un konstruktīvu likumprojekta izskatīšanas gaitu. Ir paveikts ļoti vērtīgs un apjomīgs darbs, un nu varam lepoties ar patiešām modernu centrālās bankas likumu. Tagad priekšā ir vairāki praktiski uzdevumi, to vidū apjomīgākais ir Latvijas Bankas un FKTK sekmīga integrācija,” pēc Saeimas balsojuma uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Savukārt FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norādīja: “Visu Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā iesaistīto pušu kopīgs uzdevums ir panākt, lai Latvijas finanšu sektora un kapitāla tirgus uzraudzības darbs arī turpmāk tiktu veikts atbildīgi un profesionāli. Šo integrācijas procesu mēs uzlūkojam kā iespēju kopīgiem spēkiem kļūt par efektīvu un spēcīgu uzraugu, nopietni strādājot pie Latvijas finanšu sektora attīstības veicināšanas. Līdzšinējais darbs pie integrācijas procesa ir signāls, ka šis mērķis tiks sasniegts un turpmākajos gados dos pievienoto vērtību Latvijas sabiedrībai un ekonomikai.”
Līdzšinējais likums “Par Latvijas Banku” ir spēkā kopš 1992. gada, un jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv