EP deputātu kandidātu reklamēšanai partijas tērējušas vairāk nekā 2 miljonus eiro

Arī šajās Eiropas parlamenta vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bijusi zema. Valsts pirmā persona Edgars Rinkēvičs izteicies, ka par to daļēji vaina jāuzņemas aģitētajiem, jo tie nav spējuši pārliecināt vēlētājus ar savu piedāvājumu. Partijām piešķirtie valsts līdzekļi ir lieli un tos gudri jāizmanto partiju popularizēšanai un jaunu biedru piesaistei.

Šonedēļ publiskotie KNAB dati par priekšvēlēšanu kampaņu tēriņiem rāda, ka savu deputātu kandidātu reklamēšanai partijas un to apvienības tērējušas vairāk nekā 2 miljonus eiro un šī summa vēl pieaugs pēc gala izdevumu deklarāciju iesniegšanas.

Lielāko tērētāju top galvgalī ir arī tādi politiskie spēlētāji, kuri pēc šā brīža prognozēm, Briselē nebūs pārstāvēti, vēsta “Nekā personīga”. 

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šoreiz sākās visai agri – jau 10. februārī. Katrs no 16. vēlēšanās pieteiktajiem kandidātu sarakstiem aģitācijā drīkstēja izlietot vairāk nekā pusmiljonu eiro (635 317 eiro).

“Nekā personīga” apjautātās politiskās organizācijas apgalvoja, ka arī pēdējās dienās šos tēriņu griestus nepārsniegs, taču ieguldījumi kampaņās, tai skaitā no partijām piešķirtās valsts naudas, šīm vēlēšanām ir iespaidīgi.

Politisko partiju un apvienību tops, ko KNAB publicēja šonedēļ izskatās šādi: Pirmajā vietā ar vairāk nekā 400 tūkstoš eiro (400 790 eiro) lieliem tēriņiem ir Apvienotais saraksts. Politiskajai organizācijai, kurā ietilpst Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija, prognozes solīja vienu vietu Eiroparlamentā.

Gandrīz puse no aģitācijas izdevumiem tērēta vides reklāmām. Aktīva kampaņošana veikta reģionos. Galvenais Apvienotā saraksta vilcējspēks – bezpartejiskais Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonovojs” izveidotājs. Viņš arī rakstījis apvienības programmu šīm vēlēšanām.

ZZS, izņemot vienu reizi ar Ivetu Griguli, iepriekš nav bijusi pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Neskatoties uz visai pieticīgajām izredzēm arī šo vēlēšanu aptaujās, ZZS kampaņā tērē daudz. Patlaban KNAB uzrāda vairāk nekā 270 tūkstošus (272 556) lielus tēriņus, bet gala summa pēc kampaņas beigām būs lielāka. Esot jāveido atpazīstamība gados jaunākajiem politiķiem, stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš kandidēja uz Eiropas Parlamentu, taču nebija saraksta pirmajā desmitniekā.

ZZS lielākie izdevumi bijuši par reklāmām komercradio, kuros reklamēts Saeimas frakcijas vadītājs un Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta lokomotīve Harijs Rokpelnis. Par Rokpelni aģitēja arī Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis. Kaut Ekonomikas ministrs Valainis pats vēlēšanās nekandidēja, viņš ir ZZS izvirzītais eirokomisāra amata kandidāts.

ZZS pēdējā vēlēšanu nedēļā aģitēja arī pie lielveikaliem Rīgā.

“Nekā personīga” novēroja, ka atšķirībā no citām partijām, pie telts nebija sanākuši saraksta līderi – vienīgi Saeimas deputāts Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai”, kurš vēlas kopīgu startu ar ZZS nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

“Latvija Pirmajā vietā” tēriņu ziņā Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā ierindojas trešajā vietā ar vairāk nekā 230 tūkstošiem eiro (231 707 eiro). Tie pamatā maksāti par radio un vides reklāmām. Partijas līderis Ainars Šlesers pats šajās vēlēšanās nekandidēja, bet sarakstā ar trešo numuru bija viņa dēls Ričards.

Vēlēšanu kampaņa sakrīt ar Andrejsalas projekta “Riga Waterfront”  aktivitātēm. Tajā materiāli ieinteresēts arī Šlesera ģimenes uzņēmums. SIA “Riga Waterfront” padomes loceklis ir Šlesera dēls Edvards. Politiskās partijas “Latvija Pirmajā vietā” Latvijas “TikTok” kanālā tiek reklamēta “Riga Waterfront” prezentācija, tā izdevīgumu mūsu iedzīvotājiem uzsver arī Eiropas Parlamenta saraksta līderis Vilis Krištopans.

Rīgas domes deputāts Valters Bergs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šonedēļ lūdzis izvērtēt, vai “Riga Waterfront” prezentācijas izmaksas nav vērtējamas kā “Latvija Pirmajā vietā” vēlēšanu izdevumi, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jo Berga skatījumā, šis projekts faktiski tiekot reklamēts kā Šlesera partijas projekts.

Ceturtie lielākie tēriņi šai kampaņā bija partijai “Stabilitātei!” (225 224 eiro). Valodu ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmās Stabilitātei! veikli apgāja ar bulgāru vārdu izmantošanu, jo daži vārdi tajā sakrīt ar krievu valodu. Rosļikova paša vārds vēlēšanu sarakstā nebija atrodams, bet viņš aktīvi reklamēja savu partiju reģionālajās avīzēs, īpaši Daugavpilī. Partijas izdevumi reklāmai presē veidoja pusi no kampaņas izdevumiem.

Piektajā vietā KNAB apkopotajā tēriņu topā ar turpat 200 tūkstošiem (198 998 eiro) ierindojas Jaunā Vienotība.

Tai līdz šim bijis lielākais deputāts skaits Eiropas Parlamentā. Taču apvienību skāruši negatīvi notikumi, piemēram, aizdomas par aplokšņu algu maksāšanu partijā Vienotība, un kriminālizmeklēšana saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa komercreisu izmantošanu. Tāpēc deputāti ķērušies klāt neordināriem piegājieniem, piemēram, Eiroparlamentāriete Inese Vaidere par līdz šim paveikto Briselē Instagram platformā atskaitās savam kaķim.

Apvienība Jaunā Vienotība ir viens no lielākajiem valsts finansējuma saņēmējiem. Un tās kampaņas gala tēriņi būs lielāki. Likums neparedz limitētajos izdevumos ieskaitīt tādas pozīcijas kā pasta pakalpojumi partiju avīžu izsūtīšanai.

Jaunā Vienotība izplatīja savu aģitācijas avīzi ar kopējo tirāžu – 280 tūkstoši eksemplāru. Par tās izgatavošanu, drukāšanu un piegādāšanu Jaunā Vienotība samaksājusi 85 tūkstošus eiro.

Pēc neiekļūšanas Saeimā Latvijas attīstībai uz Briseli startē atsevišķi no līdzšinējiem partneriem – kustības “Par!” un partijas “Izaugsme”. Valsts finansējumu tā neizmanto, bet kampaņā tērē (173 929 eiro) ziedotāju un pašu biedru naudu. Starp lielākajiem ziedotājiem uzņēmēji brāļi Marts un Pauls Dandzbergi, partijas kasi regulāri papildina arī vēlēšanu saraksta līderi Artis Pabriks un līdz šim vienīgais no Latvijas attīstībai Eiroparlamentā ievēlētais deputāts Ivars Ījabs.

Nacionālā apvienība, kas pēdējos Eiropas Parlamentā sasaukumos stabili bijusi pārstāvēta ar Robertu Zīli, arī šajā kampaņā galveno akcentu gan interneta resursos, gan vides reklāmās lika uz savu līderi (139 021 eiro ).

100 tūkstošus eiro limitētajos izdevumos vēl ir pārsniegusi tikai “Saskaņa” 115 608 eiro). Eiroparlamentārietis Nils Ušakovs šoreiz kandidēja bez partnera “Gods Kalpot Rīgai” un līdzekļus nežēloja ne vides reklāmām, ne saldumiem bērniem.

Dažas no politiskajām organizācijām neslēpa, ka kampaņa bijusi svarīga, lai apzinātu, cik no biedriem vēl vispār ir aktīvi un labāk varētu sagatavoties pēc gada gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Partija Progresīvie, kura pēc neoficiālām prognozēm visdrīzāk pirmo reizi būs pārstāvēta Briselē turpmākos piecus gadus, šai kampaņā salīdzinoši ar citām parlamentā pārstāvētajām partijām tērēja maz, nedaudz virs 50 tūkstošiem eiro.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!