Saeimā atkal deputātu kvotas. Nākamā gada budžetā parlamentārieši šādi papildus varētu sadalīt vairāk nekā miljonu eiro, vēsta TV3 Ziņas.
Bēdīgi slavenās deputātu kvotas kulminēja skatot 2017. gada valsts budžetu, kad pie varas bija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā. Tad vienā budžeta naktī, strādājot gandrīz līdz rīta gaiļiem, Saeima deputātu kvotās sadalīja aptuveni 30 miljonu eiro. Pēc pamatīga brāziena no sabiedrības, politiķi vienojās, ka šādu praksi vajadzētu beigt.
Tomēr, vērtējot priekšlikumus, kas iesniegti uz otro lasījumu nākamā gada budžetā, redzams, ka nekur tālu nozudušas kvotas nemaz nav. Desmitiem priekšlikumu no koalīcijas deputātiem – naudu no iecerētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem virzīt dažādām biedrībām, baznīcu labošanai, pieminekļiem, labiekārtojumiem pašvaldībās un tā tālāk.
“Tīri muļķīgi izskatās. Jābūt pilnīgi naivam, lai nesaprastu, ka tās tiešām ir deputātu kvotas, no kurām mēs gribējām iet prom, lai tādas lietas vairs nenotiktu,” norāda Saeimas Budžeta komisijas deputāts Uldis Augulis (ZZS).
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis klāsta, ka rosinājuši naudu virzīt, piemēram, “OPEN” centriem, kas strādā ar jauniešiem, un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībai “Dzīvības koks”, taču viņa paraksts ir arī uz daudziem citiem priekšlikumiem: “Šeit nav tiešām, goda vārds varu apgalvot, tā varianta, kāds bija, un esmu strādājis Saeimā, kad frakcijas vadītājs atnāk un pasaka: “Katram deputātam 20 000 vai 100 000. Domājiet, kā jūs to sadalīsiet!”, tad rodas brīnumaini priekšlikumi. Tad būtu dīvaini. Mums vajadzētu būt Baltkrievijas režīmam, kur deputāti ir tikai pogu spiedēji.”
Vienlaikus viņš piebilst, ka citās valstīs no šādas naudas sadales prakses nemaz nekaunas.
Zīmīgi, ka uz daudziem priekšlikumiem ir arī budžeta sargātājas – Finanšu ministrijas – parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova paraksts, piemēram, par 30 000 eiro atvēlēšanu bērnu rotaļu laukuma izveidei Rīgas Katoļu ģimnāzijā.
Savu iniciatīvu virza arī pats Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P) – atvēlēt gandrīz miljonu eiro Stacijas ielas posma pārbūvei Rēzeknē, ko viņam lūdzis vietējais mērs. Bondars ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala. Viņš akcentē, ka Rēzeknē pie varas nav koalīcijas partijas: “Redzam Latviju kā kopumu, ne tikai kā pozīcijas vai opozīcijas karaļvalstis, attiecīgi tapa šis priekšlikums.”
Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzsver, ka nav katram deputātam atvēlēta konkrēta summa, bet Saeimā jābūt iespējai iesniegt savus priekšlikumus. No Nacionālās apvienības priekšlikumi paredz piešķirt naudu dažādām nacionāla rakstura nevalstiskām organizācijām.
“Tas noteikti ir caurskatāmāks veids, nekā piešķirt līdzekļus, kas ir iekodēti kaut kādās programmās Ministru kabineta līmenī, un pēc tam nevienam nav skaidrības, no kurienes šie priekšlikumi nākuši un kam šie līdzekļi ir paredzēti. Es domāju, – tas ir ļoti atklāts veids,” uzskata Dzintars.
Saeima par budžetu otrajā lasījumā varētu sākt lemt 15. novembrī. Iecerēts likumu pieņemt līdz valsts svētkiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izglītībai izskatās neviens neko neatvēl, tas rsksturo deputātu korpusu.