Cimdars neizpratnē par politiķu vēlmi viņu nomainīt

Politiķu vēlme mainīt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadību nav izprotama. Šādi nav iespējams mainīt vēlēšanu administrēšanu, jo visas izmaiņas vēlēšanu sistēmas ietvaros nosaka parlaments.
To intervijā “Neatkarīgajai” uzsvēris CVK vadītājs Arnis Cimdars, kuram šobrīd trūkst politiķu atbalsta pārvēlēšanai šajā amatā.
“Izmaiņas vēlēšanu kārtībā sākas un noslēdzas ar parlamenta lēmumu,” uzsver Cimdars un norāda, ka viņam nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.
Cimdars nosaucis vairākus nepieciešamus uzlabojumus vēlēšanu kārtībā, kas ir atkarīgi no politiķiem. “To, ka vajadzētu organizēt tiešsaistes datu apmaiņu, es centos panākt jau desmit gadus. Runāju frakcijās un stāstīju, kā manā skatījumā būtu jāattīsta vēlēšanu kārtība. Daudz kas tika sadzirdēts un attīstīts, bet reģistrs kā tiešsaistes datu apmaiņas instruments līdz 2018.gada sākumam netika sadzirdēts – ne 2010., ne 2014.gadā. Noklausās, pamāj ar galvu, un – Saeimas vēlēšanās ir labi tā, kā ir. Un tad, pagājušā gada sākumā, CVK tika sadzirdēta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzklausīja ziņojumu par to, kā būtu jāattīstās Saeimas vēlēšanu kārtībai, un, pamatojoties uz šo ziņojumu, CVK sagatavoja grozījumus EP vēlēšanu likumā. Šos grozījumus pieņēma vēl 12. Saeima.”
“Bet ir neatrisināts jautājums – lai gan likumā šāda kārtība ir paredzēta, vai tam piešķirs arī finansējumu? Jo bez finansējuma šo datu apmaiņu starp iecirkņiem uztaisīt nevar. Un, ja šīs iespējas nebūs, būsim atkal “piesieti pie iecirkņiem”, un parādīsies jautājums – kurš vainīgs? Ja pastāvēs līdzšinējā retorika, tad “malējā” atkal var izrādīties CVK,” sūkstījies Cimdars, “pagaidām man ir grūti paredzēt, kā tas attīstīsies. Pagājušā gada 12.oktobrī mēs iesniedzām Finanšu ministrijā, salīdzinot ar sākotnējo aprēķinu, jau samazinātu finanšu pieprasījumu. Taču projektu valdība pat neizskatīja.”
Taujāts, kas būtu jāmaina vēlēšanu sistēmā, Cimdara teica, ka pirmais mērķis būtu vēlētāju reģistrēšanas sistēmas tālāka attīstība. “Tas nozīmē, ka 2022.gada Saeimas vēlēšanās būtu jāpanāk situācija, ka vēlētājs var nobalsot jebkurā iecirknī ar jebkuru dokumentu. Nākamajā attīstības posmā būtu jāpieliek klāt iespēja, ka var nobalsot jebkurā iecirknī par jebkuru vēlēšanu apgabalu. Tam var izmantot interneta sniegtās iespējas, piemēram, vēlēšanu biļetenu izdrukāšanu. Tās ir risināmas lietas, ja tam ir atbalsts parlamentā un valdībā.”
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Pēc palikšanas ārpus Saeimas atkāpjas Valaiņa vadītā LZS valde 1
-
Pēc Vučiča sakāves vēlēšanās Serbijas sabiedriskā televīzija atvainojas par gadiem ilgu nekritisku un vienpusēju notikumu atspoguļošanu 5
-
Vienīgais apsūdzētais Kariņa lidojumu lietā Citskovskis – JKP premjera kandidāts 14
-
Liepnieks: Par ko es balsošu vēlēšanās? Kāpēc ir svarīgi to atklāt? Kas man par to maksā? 13
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (2)
Kā viņu nomainīs, tad gaidām jaunas atklāsmes par politisko virtuvi..
sagrozīja pulksteni tagad šakaļsuņi lauvas nokosto stirnu gaudojot plēš ar asiņainām mutēm