Piektdien, 14.martā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma parakstīja rīkojumu par Eināra Cilinska atbrīvošanu no Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver, ka šādu lēmumu spiesta pieņemt, jo Cilinskis gan viņai personīgi, gan publiski apliecināja, ka neievēros valdības lēmumu, kas noteica valdības amatpersonām nepiedalīties 16.marta gājienos pie Brīvības pieminekļa. Šādi rīkojoties Cilinskis palielina riskus atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokācijām, uzskata ministre.
Neraugoties uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) brīdinājumu par to, ka līdzdalība 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa var maksāt viņam amatu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) 14.martā sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka piedalīsies gan pasākumā pie Brīvības pieminekļa, gan dievkalpojumā, gan piemiņas pasākumā Lestenē.
Cilinska paziņojuma laikā premjerministre atradās reģionālajā vizītē Latgalē, tomēr jau tūlīt pēc atgriešanās viņa parakstīja rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu no ministra amata.
“Jau daudzus gadus esmu piedalījies 16. marta pasākumos, jo uzskatu, ka tautai, kas neciena savus varoņus, nav nākotnes,” preses konferencē sacīja ministrs.
Pamatojot savu pozīciju, viņš skaidroja, ka Lestenē godinās Latvijas leģionārus, kas cīnījās zem “Latvijai tikpat naidīgās fašistiskās Vācijas karoga” un tādējādi aizkavēja boļševiku karaspēka ienākšanu Latvijā, deva iespēju izglābties tūkstošiem ģimeņu, kas devās bēgļu gaitās.
Savukārt noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, Cilinskis godināšot Latvijas valstiskumu. “16. marta gājiena jēga ir ne tikai paust nosodījumu diviem totalitāriem režīmiem, bet arī nacisma atdzimšanai šodien,” sacīja Cilinskis.
Viņš plānojot piedalīties arī 17. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa, kur tiks godināta Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāju piemiņa.
Cilinskis uzskata, ka nav pamatoti uzskatīt, ka 16. marta gājiens var uzkurināt pret Latviju vērstu propagandas kampaņu par nacisma atdzimšanu Latvijā. Viņaprāt, pēdējā laika notikumi Ukrainā un Krievijas militārā intervence Krimā liecina, ka Krievija jau ir kļuvusi par totalitāras diktatūras valsti.
“Ir naivi iedomāties, ka Krievijas politiku pret Latviju ietekmē tādi lokāli notikumi kā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa,” sacīja ministrs, piebilstot, ka Krievijas propagandas “kanālos” par nacisma atdzimšanu Latvijā varēs uzzināt jebkurā brīdī, kad vien “kanāla saimniekiem” to vajadzēs.
Cilinskis arīdzan uzsver, ka 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa piedalīsies kā pilsonis, nevis kā ministrs. Viņš pats jau esot gatavs atstāt ministra amatu un norāda, ka neilgā laikā viņam ir izdevies nostiprināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdniecisko vadību, jo valsts sekretāra amatā ir atgriezies Guntis Puķītis.
Kā savu iespējamo pēcteci gadījumā, ja premjerministre Straujuma nolems uzteikt viņam darbu, Cilinskis min Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru Romānu Naudiņu, kurš ir izmēģinājis savus spēkus gan kā uzņēmējs, gan kā pašvaldības un Saeimas deputāts.
13. martā premjerministre Straujuma brīdināja Nacionālo apvienību, ka līdzdalība 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa Cilinskim var maksāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.