Premjers Andris Kulbergs izteica neapmierinātību ar līdzšinējo valsts iestāžu gatavību krīzēm, tajā skaitā kiberuzbrukumiem, izriet no valdības vadītāja teiktā preses konferencē pēc MK sēdes.
Premjers norādīja, ka kritiskās infrastruktūras objektiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm jābūt skaidriem darbības nepārtrauktības plāniem dažādām krīzes situācijām – kiberuzbrukumiem, dabas stihijām un citiem apdraudējumiem. Taču pašlaik šādi plāni ir tikai 21% valsts iestāžu un 31% privātā sektora organizāciju.
“Četrām piektdaļām nav plānu, tātad nav domāts par šo. Cits jautājums – ja plāns ir uz papīra, vai tas dzīvē arī strādā,” sacīja Kulbergs.
Premjers uzsvēra, ka Kiberdrošības likuma prasības ir spēkā jau divus gadus, tomēr praksē tās ne vienmēr tiek ieviestas.
“Nav pieņemami, ka uz kaut ko ir jāgaida – ka rīkojas tikai tad, kad likumā ierakstīts, kad Ministru kabineta noteikumi izstrādāti,” sacīja Kulbergs, piebilstot, ka atbildīgs saimnieks drošības pasākumus īsteno arī tad, ja tie vēl nav obligāti noteikti.
Vienlaikus premjers atzina, ka valstī trūkst vienas institūcijas, kas uzņemtos atbildību par krīžu koordinēšanu. “Mums reāli iztrūkst viena atbildīgā, jo visi skatās viens uz otru,” sacīja Kulbergs, norādot, ka šī loma būtu jāuzņemas Krīzes vadības centram.
Premjers arī pauda ieceri regulāri izmantot tā dēvēto “balto hakeru” jeb kiberdrošības ekspertu palīdzību, lai valsts informācijas sistēmas tiktu pārbaudītas sistemātiski, nevis tikai atsevišķos gadījumos.
Pēc nesenā kiberuzbrukuma AS “Latvijas valsts meži” pārbaudīta arī Saeimas vēlēšanu sistēma. Pēc Kulberga teiktā, uzbrucēji tai nav piekļuvuši. “Vēlēšanu modulis nav skarts, šī sistēma ir drošībā,” uzsvēra premjers.
Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja, ka kiberdrošība ir katras organizācijas atbildība un kiberincidenti arī turpmāk būs neizbēgami. Viņš informēja, ka sadarbībā ar “Cert.lv” tiks turpināts atbalsts valsts iestādēm Kiberdrošības likuma prasību ieviešanā, tostarp darbības nepārtrauktības plānu izstrādē. Ziņojumu par prasību ieviešanas progresu valdībā plānots iesniegt līdz 30. jūlijam.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tiešām gatavojamies karam ?