Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu 800 karavīru sastāvā

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) paziņoja par bataljona līmeņa kontingenta izvietošanu Latvijā nacionālās aizsardzības konferencē “Sabiedrība un aizsardzība” (Folk och Försvar) Selēnā, uzsverot, ka tā ir daļa no Zviedrijas apņemšanās stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas.

Atsaucoties uz Zviedrijas premjera Ulfa Kristersona pausto, tviterī par to paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

“Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku ieguldījumu reģionālās drošības un Latvijas aizsardzības stiprināšanā,” norādījis Sprūds, kurš patlaban piedalās Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferencē “Sabiedrība un aizsardzība” Selēnā.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.

Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.

Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, pagājušā gada nogalē ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (11)

11 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Finks
2 g. atpakaļ

Sveiciens zviedriem pēc vairakiem gadsimtiem. Zviedru laikus arī toreiz slavēja salīdzinot tos ar krievu laikiem. Nebrauc tak tagad zviedri uzsēsties uz galvas, bet palīdzēt krieviem apjēgt, ka viss ko grib nenotiek.

Suprintendants Svensons
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Finks

Sveiks arī Tu, bauri! Esam jau uzsēdušies. Swedbank, SEB, Rimi un simtiem citu, nerunājot par zemes īpašumiem… Sköl! ;-)

Warfare
2 g. atpakaļ

Shit! Varbūt viņiem to savu bataljonu pie SEVIS paturēt, ko? Kas lēcies? Homoseksuālo partneru trūkums? Neticas. ;-)

Finks
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Warfare

Padrāz sevi, ja nav ko teikt.

Warfare
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Finks

Kāpēc? Man sieviešu pietiek. Onānismu atstāšu Finkam.

As long as I can reach
2 g. atpakaļ

Man domāt, Tu ir duraks. Ir saplēsušās savā starpā divas slāvu teritorijas, abas maksimāli korumpētas, demokrātiju ignorējošas, principā žīdu kapitālam kalpojošas. SO WHAT? Lai tak kaujas, ja patīk.

Ķencis
2 g. atpakaļ

Neplāties! Latviski saka “es domāju”, krievi saka “man domāt”.

As long as I can reach
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Ķencis

Redzi, pareizi rakstīt vienkārši garlaicīgi. Kaut gan protu. ;-)

Finks
2 g. atpakaļ

Esi sajaucis adreses, brauc uz Staļina ielu Putinovā.

Can reach you
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Finks

Kas vēl par Putinovu, es jau tepat no Tvaika ielas laižu…. Mums te tāds labs kolektīvs…. Jā, Staļins arī ir, bija arī Napoleons un Finks ( to gan ātri pieķēra ). Šeit ir forši ;-)

Čurbanfjūrer
2 g. atpakaļ

Viņi neatšķir Latviju no Ukrainas?
Karš notiek UKRAINĀ!
Krievijā Latvijā nav iebrukuse! Ukrainai palīdziet!

Dalīties ar rakstu