“X stundā” nedrīkstēs mobilizēt virkni amatpersonu

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos grozījumus Mobilizācijas likumā, kas paredz amatpersonu loku, kuras krīzes gadījumā nedrīkstēs mobilizēt.  

Veidojot izņēmumu uzskaitījumu, AM noteikusi vairākus kritērijus. Piemēram, izņēmumi attiecināti uz visām personām, kas ieņem noteiktus amatus vai veic noteiktus pienākumus un kuru pienākumu turpināšana mobilizācijas gadījumā būtu svarīgāka nekā šo personu mobilizācija Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civilās aizsardzības formējumos.

Ņemot vērā minēto, mobilizācijai netiks pakļauts Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, Saeimas deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības komisāri, Ministru kabineta locekļi, ministrijas valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts kases pārvaldnieks, tiesībsargs, Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis.

Mobilizācijai netiks pakļauts Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, Saeimas deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības komisāri, Ministru kabineta locekļi, ministrijas valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts kases pārvaldnieks, tiesībsargs, Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis.

Tāpat mobilizēt nevarēs valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un padomes locekļus, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus.

Mobilizācijai netiks pakļauti Satversmes tiesas tiesneši, Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesas tiesneši, rajona tiesas tiesneši, ģenerālprokurors un prokurori, kas norīkoti darbam karatiesā, un advokāti, kas norīkoti darbam karatiesā.

Mobilizācijai netiks pakļauti ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi, cietumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas un darbinieki, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieki.

Starp izņēmumiem ir arī Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs darbinieki, pašvaldību deputāti, pašvaldību izpilddirektori, pašvaldību policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki.

Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, darbiniekiem, vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Mobilizācija nozīmē mērķtiecīgi plānotus valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus. 

Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Rezervisti ir Latvijas pilsoņi – vīrieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam. Tāpat rezervisti skaitās sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi.