Augusta postošā vētra kļuva par neplānotu pārbaudījumu Latvijas finanšu sistēmas gatavībai krīzei. Rezultāts liek uzdot neērtus jautājumus: darbības traucējumi skāra 183 no 869 bankomātiem Latvijā, tostarp 17 no 94 bankomātiem, kuriem piešķirts kritiskās infrastruktūras statuss un kuru darbība būtu īpaši nozīmīga tā dēvētajā X stundā.
Tas nozīmē, ka vētras laikā problēmas bija aptuveni 21% visu bankomātu un 18% kritisko bankomātu. Citiem vārdiem skot, traucējumi skāra gandrīz katru piekto bankomātu, uz kuru iedzīvotājiem būtu jāspēj paļauties krīzes apstākļos.
Latvijas Banka vētras sekas vērtē samērā mierīgi, norādot, ka bankas rīkojušās atbilstoši darbības nepārtrauktības plāniem un būtiski banku pakalpojumu pārtraukumi neesot konstatēti. Starpbanku pārskaitījumi un zibmaksājumi bijuši pieejami, bet bezsaistes karšu maksājumi darbojušies tajās tirdzniecības vietās, kur elektrību nodrošināja ģeneratori.
Tomēr kopējais sistēmas darbības vērtējums neatceļ jautājumu par skaidras naudas faktisko pieejamību konkrētam cilvēkam konkrētā vietā. Ja tuvākais bankomāts nedarbojas, bet nākamais atrodas desmitiem kilometru tālu, statistiski funkcionējoša finanšu sistēma cilvēkam praktiski var izrādīties nesasniedzama.
Bankomātiem bija paredzēta noturīgāka elektroapgāde
Vēl 2025. gada septembrī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, runājot par finanšu pakalpojumiem X stundā, sabiedrību mierināja, ka bankomāti darbosies un nepieciešamības gadījumā tiem naudu pievedīs biežāk.
Kazāks uzsvēra, ka izveidots īpašs kritisko bankomātu tīkls ar “krietni noturīgāku elektroapgādi”. Viņš arī norādīja, ka interneta pārrāvuma gadījumā par pirmās nepieciešamības precēm bezsaistē varēšot norēķināties līdz 200 eiro apmērā. Latvijas Bankas prezidenta teikto 2025. gada 16. septembrī atspoguļoja LA.LV.
Arī spēkā esošie Latvijas Bankas Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi paredz, ka kritiskajiem bankomātiem jābūt nodrošinātiem ar nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām un nepārtrauktu elektroapgādi. Valsts apdraudējuma gadījumā tiem jādarbojas vismaz 14 stundas diennaktī, ja ikdienā noteiktais darbības laiks ir īsāks.
Tādēļ 17 kritisko bankomātu darbības traucējumi nav tikai tehniska statistika. Tie parāda, ka vismaz daļa sistēmas, kurai paredzēta paaugstināta noturība, nespēja pilnībā izvairīties no sekām, ko radīja vienlaicīgi elektrības, sakaru un infrastruktūras pārrāvumi.
Latvijas Banka skaidrojusi, ka sarežģījumi galvenokārt radušies ar bankomātiem tirdzniecības centros. Elektrības trūkuma dēļ centri netika atvērti, tāpēc bankomātiem nevarēja piekļūt ne iedzīvotāji, ne skaidras naudas piegādātāji. Kā iespējamais risinājums tagad tiek minēta īpašu noturības punktu veidošana, kuros būtu izvietoti arī kritiskie bankomāti.
Šis skaidrojums vienlaikus atklāj plānošanas trūkumu: par kritisku atzīts bankomāts maz ko palīdz, ja ēka, kurā tas atrodas, krīzes laikā ir slēgta.
Glabāt bankā, bet mājās turēt rezervi
Iepriekš sabiedrībai vairākkārt skaidrots, ka lieli skaidras naudas uzkrājumi mājās nav droši un ka līdzekļi bankas kontā ir labāk aizsargāti. Latvijas Banka norāda, ka stresa situācijā nevajadzētu nekavējoties izņemt visu kontā pieejamo naudu.
Tomēr tagad Latvijas Banka aicina arī mājās glabāt skaidras naudas rezervi vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai aptuveni nedēļai – vēlams, neliela nomināla banknotēs. Šāds padoms dots Latvijas Bankas informācijā par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem.
Vētra apliecināja, ka elektrības pārrāvuma laikā var vienlaikus nedarboties bankomāts, mobilie sakari un maksājumu terminālis, savukārt bezsaistes karšu maksājumi iespējami tikai tajās tirdzniecības vietās, kurās ir elektrība un attiecīgs tehniskais risinājums.
Situācijas mērogs bija ārkārtējs – vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, daudzviet bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas, kā arī traucēti mobilie sakari. Tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, ziņoja LSM.
Nepieciešami precīzāki skaidrojumi
Pašlaik publiskotā statistika neatklāj, cik ilgi katrs no 17 kritiskajiem bankomātiem nebija pieejams, vai visi traucējumi notika vienlaikus un kuri bankomāti tika skarti. Nav arī precīzi sadalīts, cik gadījumos vainojama elektroapgāde, sakari, tehnisks bojājums vai vienkārši neiespēja piekļūt slēgtai ēkai.
Tāpēc no pieejamajiem datiem nevar secināt, ka X stundas sistēma būtu pilnībā izgāzusies. Vētra nebija militārs valsts apdraudējums, kuram tieši paredzētas visas kritisko finanšu pakalpojumu prasības. Tomēr tā bija reāla mēroga krīze un ļoti uzskatāms sistēmas tests.
Ja salīdzinoši īslaicīga dabas katastrofa spēj radīt traucējumus gandrīz piektdaļai kritisko bankomātu, sabiedrībai ir tiesības prasīt ne tikai mierinošu paziņojumu, ka “būtiski traucējumi nav konstatēti”, bet arī konkrētu izvērtējumu: kuri risinājumi nenostrādāja, cik ātri darbība tika atjaunota un kas tiks mainīts pirms nākamās krīzes.
Jo X stundā solījums, ka nauda kontā ir drošībā, būs tikai puse no atbildes. Galvenais – vai cilvēks šai naudai patiešām varēs piekļūt?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!