Valdība otrdien atbalstīja līdz desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu.
Naudu plānots ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā. Valdības plāns martā ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp žoga būvniecībai.
Latvijas austrumu robežu un Valsts robežsardzes struktūrvienības Latgalē – Grebņevas un Šķaunes robežapsardzības nodaļas otrdien apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
E. Rinkēvičs klātienē apskatīja žoga būvniecības gaitu un interesējās par drošības situāciju uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas. “Mēs redzam iespaidīgu progresu žoga būvniecībā uz austrumu robežas.
“Paldies visiem iesaistītajiem – Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs. Sevišķs paldies Valsts robežsardzes un visu iesaistīto valsts institūciju amatpersonām par valsts robežas apsardzību un ilgstošu darbu pastiprinātā režīmā,” pauž E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents arī novērtējis Nacionālo bruņoto spēku iesaisti austrumu robežas stiprināšanā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kāda jēga no tā žoga, ja robežpārejas punkti ir vaļā un tirdzniecība ar Krieviju turpinās?
Kur ir aizsardzības plāns/protokols? Nau! Nekad nau bijs. 1kārša budžeta izķērnāšana.
Ja saskaitīs kopā visus 4 gadu žoga tēriņus kopš 2020 gada augusta, kad Baltijas valstis mēģināja veikt hibrīdkaru pret Baltkrieviju un Lukašenko, kopš tā laika nebūs kopējā summa jau tuvu miljardam? Katru gadu miljonus piešķir robežas stiprināšanai un žogam. Es atceros ka jau tajā laikā daudzi bija sašutuši ka par tiem miljoniem varēja daudz izturīgāku žogu uzbūvēt un salīdzināja ar Polijas žogu. Tā robeža laikam nekad nebūs pietiekami iestiprinājusies. Ar robežu laikam tas pats kas ar Rail Baltica
Tiek paplašināta un ierīkota robežjosla 12 m platumā, kas ir saistīta arī ar privāto zemju atsavināšanu. Tas arī prasa resursus un laiku. Atceros, kā divas bābiņas Ināra Mūrniece un Laimdota Straujuma 2015 gadā ar helihopteri ieradās uz robežas, pat bez sarkanā paklāja, pastaigājas pa šauru taku gar Krievijas robežu, kur vienīgais šķērslis bija zālē ieauguši robežstabiņi. Pagāja pieci gadi, ka atmodās, ka tomēr ārējo Eiropas robežu ir jāuzlabo, jāmodernizē, bet joprojām esam sākuma posmā ar drāšu žoga projektēšanu, robežas precizēšanu un būvniecību…….. Valsts drošība nebija prioritāte, jo naudiņu jau varēja iztērēt savām aldziņām, izpriecām, ārzemju komandējumos un saietos un ar… lasīt vēl »
Nacionālā apvienība 30 gadus gaidīja krievus, katras vēlēšanas sākās ar saukli “Krievi nāk”, bet robeža stāvēja vaļā…….
Man arī patīk pastaigas svaigā gaisā , putniņi čivina !