Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizkavēsies. Uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva, ceturtdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.
Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.
Dzeloņstieples pagaidu žogam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas jāpiegādā uzņēmumam – SIA “Brief”. Uzņēmums reģistrēts 2015. gadā. Kopš tā brīža peļņa stabili pieaugusi, taču lēciens bija tieši pandēmijas laikā – 2020. gadā, kad uzņēmums saņēma virkni pasūtījumu no valsts iestādēm un nopelnīja vairāk nekā pusmiljonu eiro. “Brief” ir e-komercijas uzņēmums, kas piedāvā visu, sākot ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem, militāro un taktisko ekipējumu, beidzot ar risinājumiem robežas aizsardzībai. Taču dzeloņstiepļu piegādē uzņēmumam radās grūtības.
“Līgums tika noslēgts tikai 10. septembrī, salīdzinoši nesen. Noslēdzot līgumu, komersants bija apņemies ievērot visus līgumā noteiktos termiņus. Diemžēl dažas dienas jau pēc līguma noslēgšanas komersants vērsās pie mums, ka viņš nespēj ievērot pirmo noteikto termiņu,” pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
“Brief” īpašniece Ildze Voita no intervijas atteicās, taču piekrita skaidrot radušās grūtības rakstiski. Kā atklājās, uzņēmums bija rezervējis Nodrošinājuma valsts aģentūras pasūtītos 111 kilometrus dzeloņstiepļu, bet, kamēr aģentūra lēma par cenu aptaujas uzvarētāju, dzeloņstieples nopirka lietuvieši.
“Tā kā līguma slēgšana tika novilcināta divas nedēļas, situācija ar ražotāju kapacitāti un noliktavu atlikumiem sāka mainīties pa dienām, nevis pa nedēļām, kā tas bija pirms tam. Latvijai rezervēto dzeloņstiepļu atlikumu šajā laikā nopirka Lietuva, kuri savā lēmumu pieņemšanas procesā rīkojās valstiski,” norādīja Voita.
Šie argumenti gan nepārliecina Nodrošinājuma valsts aģentūru. Tur sagaida visu pasūtīto apjomu līdz rītdienai.
“Mums nav iespēju atkāpties no šiem termiņiem. Komersants arī mainīja piegādājamo dzeloņstiepļu ražotāju un tipu, kas arī mums neļauj to tā pieņemt,” uzsvēra Innusa.
Ka Latvijas Televīzija noskaidroja uzņēmumā, pēc skeptiskākā scenārija visu dzeloņstiepļu apjomu uzņēmums var piegādāt līdz 2021. gada 15. novembrim, ik nedēļu uz robežkontroles punktiem piegādājot vidēji 16 kilometrus dzeloņstiepļu. Uzņēmums ar šo informāciju ir vērsies arī Iekšlietu ministrijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Divi varianti: lai tagad mēģina sakrustot ezi ar čūsku- varbūt sanāks dzeloņdrāts! Otrais: iepirkt pa ātro no Baltkrievijas.
Mūsējie gan izklausās pēc tādiem ļirmundiem-šļirmundiem.
Nekas nekur nebija rezervēts. Nenopietns kantoris.
Pašsaprotami,k tupinam kasīties un ierēdnieciski imitēt. Tie piegad\atāji te tā isti nesaprot atšķirību starp zobu suu un dzeloņstiepļu žogu– te tādas klikšķinošas rezervācijas sēdvietām nepastāv. Piegušo pasaule atšķiras…. nav pārsteigumi,ka ministrija konkursos neneovērtē prtenedenta vecuma un darbaspējas grupu