NATO nākotni apspriedīs bez Baltijas valstīm, Francijas un Lielbritānijas

Donalda Trampa administrācija uz oktobrī Polijā plānoto sanāksmi par NATO nākotni nav uzaicinājusi vairākus nozīmīgus sabiedrotos, tostarp Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis. Kā vēsta “Politico”, atsaucoties uz sešiem diplomātiem, iniciatīvu virza Pentagona politikas vadītājs Elbridžs Kolbijs.

Līdzīgās sarunās iepriekš piedalījušās Norvēģija, Zviedrija, Somija, Polija, Vācija un Nīderlande. Šo valstu pārstāvji skaidro, ka tā dēvētās Bergenas grupas uzdevums ir sagatavot priekšlikumus apspriešanai visā aliansē un stiprināt Eiropas militārās spējas.

Tomēr ārpus grupas palikušie sabiedrotie nesaprot dalībnieku atlases kritērijus. Vairākas neuzaicinātās valstis būtiski iegulda aizsardzībā un pilda nozīmīgus uzdevumus NATO. Neizpratni pauž arī daļa uzaicināto valstu diplomātu.

Bažas pastiprina Trampa administrācijas iepriekšējie izteikumi par sabiedroto vērtēšanu pēc to atbalsta ASV interesēm (Tramps sadala NATO valstis “rātnajās” un “nerātnajās” – ko tas nozīmē Baltijai? – Puaro). Diplomāti brīdina, ka privileģētu partneru izraudzīšanās var padziļināt plaisas aliansē. Baltais nams uz izdevuma jautājumiem neatbildēja, bet Pentagons komentārus atteica.

Ko tas nozīmē Latvijas drošībai?

Šādu ASV administrācijas rīcību vērtējot no Latvijas drošības viedokļa, galvenais risks ir Baltijas valstu iespēju samazināšanās ietekmēt priekšlikumus jau to tapšanas laikā, ja šis formāts iegūst būtisku politisko svaru. Latvijai ir svarīgi, lai Eiropas aizsardzības prioritātēs pienācīgi atspoguļotos austrumu robežas aizsardzība, pretgaisa aizsardzība un sabiedroto papildspēku ātra ierašanās. Vienlaikus neuzaicināšana uz šo sanāksmi pati par sevi neliecina par kolektīvās aizsardzības saistību atcelšanu vai karaspēka izvešanu. NATO Latvijā uztur Kanādas vadītus daudznacionālos spēkus, kas integrēti alianses komandstruktūrā. Tādēļ Latvijas praktiskā interese ir panākt, lai mazākajā grupā izstrādātos priekšlikumus pilnvērtīgi apspriestu visas dalībvalstis.

Ziemeļeiropa stiprina savu aizsardzību – Latvija šajā sadarbībā ir iesaistīta

Vienlaikus Ziemeļeiropas valstis stiprina savas spējas kopīgi aizsargāt reģionu. Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija sadarbojas Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības formātā NORDEFCO. Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO šī sadarbība kļuvusi par papildu instrumentu alianses kolektīvās aizsardzības stiprināšanai. Tā aptver operāciju plānošanu, militāro spēju attīstīšanu un kopīgu atbalsta nodrošināšanu. Norvēģijas vadībā 2026. gadā īpaša uzmanība pievērsta sauszemes spēku sadarbībai, militārās pārvietošanās atvieglošanai un visaptverošai aizsardzībai.

Latvijai tieši nozīmīgi ir arī Lielbritānijas vadītie Apvienotie ekspedīcijas spēki jeb JEF. Šajā desmit valstu sadarbības formātā piedalās visas piecas Ziemeļvalstis, trīs Baltijas valstis, Nīderlande un Lielbritānija. JEF paredzēti ātrai un elastīgai rīcībai, tostarp reaģēšanai uz militāriem un hibrīdiem apdraudējumiem Baltijas jūras reģionā. Dalībvalstis par iesaisti konkrētās operācijās lemj pašas, tādējādi ieinteresētie partneri var kopīgi rīkoties mazākā sastāvā. Šī sadarbība papildina NATO, kuru JEF joprojām uzskata par reģiona galveno drošības garantu (Lielbritānija piedāvā Somijai un Baltijas valstīm “kodollietussargu” – Puaro).

Latvijas drošībai tas dod arī cerīgāku perspektīvu: līdztekus plašās alianses aizsardzības sistēmai pastāv konkrēts reģionālo partneru loks, kurā Latvija jau ir iekļauta – kopīga gatavošanās, mācības un spēja ātri koordinēt rīcību palielina iespējas saņemt praktisku atbalstu krīzē. Šie formāti nerada automātiskas jaunas aizsardzības garantijas, taču stiprina reģiona spējas un Latvijas saikni ar sabiedrotajiem, kuriem Baltijas jūras drošība ir tieša prioritāte.

Avots: Politico