NATO admirālis par varbūtējām Krievijas hibrīdoperācijām Latvijā: Katrai valstij ir jābūt spējīgai sevi aizstāvēt

Kā rāda karš Ukrainā, Krievija neuzbrūk pa tiešo un vēl pirms plašā iebrukuma 2022.gada februārī Krievija atbalstīja separātistus. Uz jautājumu, vai NATO kaut ko tādu uzskatītu par apdraudējumu, ja kas līdzīgs notiktu kādā no Baltijas valstīm, NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers atbildēja, ka, saskaņā ar NATO līguma 3.pantu, katrai valstij ir jābūt spējīgai sevi aizstāvēt.

“Ja valstī kaut kāds tāds notiktu, tad tā ir attiecīgās valsts atbildība gādāt par drošību. Ja mēs runājam par hibrīdoperācijām, piemēram, Latvijai būs uz to jāreaģē.

Protams, ja Latvija gribēs uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kā to paredz 4.pants, tas ir iespējams, iepazīstinot ar konstatēto apdraudējumu. Mēs par to runāsim un vienosimies, kā mēs kā alianse tālāk rīkojamies. Gribu atzīmēt, ka arī no citas valsts nākošas kiberdarbības ir pietiekams iemesls, lai iedarbinātu 5.pantu. Iedarbināt 5.pantu var ne tikai tieša uzbrukuma gadījumā,” uzsvēra Bauers.

Patlaban nav pazīmju, ka Krievija plāno iebrukt kādā no NATO valstīm, žurnālistiem atzina NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs. “Nav nekādu pazīmju, ka Krievija plāno uzbrukt kādai no  NATO  dalībvalstīm. Nedomāju, ka pastāv tieši draudi. Problēma ir tā, ka Krievijas ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu. Mēs to zinām, tāpēc aliansei kopumā ir jākļūst gatavākai,” norādīja admirālis.

Vienlaikus NATO ir vienojusies uzskatīt Krieviju par apdraudējumu un attiecīgi alianse maina militāros plānus, pārfokusē uzmanību uz kolektīvo aizsardzību. Par šiem plāniem NATO vienojās samitā Viļņā un darbs ir saistīts ar to, lai “mēs būtu pārliecināti, ka varam aizstāvēties pret apdraudējumu”, norādīja Bauers.