Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Melnis: Tuvākajā laikā Latvijā tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Tuvākajā laikā Latvijā tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, pēc Militārās padomes sēdes žurnālistiem pavēstīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Ministrs informēja, ka aizsardzības nozare turpina pilnveidot valsts pretgaisa aizsardzības spējas, paredzot uz austrumu robežas ieviest papildu radaru un pārtvērējsistēmas. Vienlaikus viņš atzina, ka būtisks izaicinājums joprojām ir iepirkumu procedūru ilgums.

“Esam raduši risinājumu un tuvākajā laikā izvietosim papildu sistēmas. Ir vajadzīgi ne tikai droni un radari, bet arī šo sistēmu integrācija un karavīru apmācība. Šeit jāsaka paldies sabiedrotajiem no Ukrainas,” uzsvēra Melnis.

Kā nākamo soli aizsardzības resors paredz daudz detalizētāk un sistemātiskāk turpināt darbu pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides. Pēc ministra teiktā, galvenie izaicinājumi saistīti ar nepieciešamo zemes gabalu nodrošināšanu un šķēršļu izvietošanu.

Šodien Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pārstāvji informēja Valsts prezidentu un aizsardzības ministru par turpmākajiem trešās kārtas pasākumiem aizsardzības līnijas izveidē.

“Bija nepieciešams sagaidīt arī sabiedroto vajadzības šķēršļu izveidē, un tagad būsim spējīgi ķerties klāt nākamajiem posmiem, rokot prettanku grāvjus un izvietojot šķēršļus,” norādīja ministrs.

Savukārt NBS komandieris Kaspars Pudāns pēc padomes sēdes pavēstīja, ka Militārā padome iepazīstināta ar pašreizējo kaujas gatavības stāvokli un iespējamiem risinājumiem tās pilnveidošanai atbilstoši potenciālajiem apdraudējumiem.

Pēc Militārās padomes sēdes notika tikšanās ar austrumu pierobežas, kā arī Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Madonas novadu pašvaldību vadītājiem. Pudāns pauda gandarījumu par veiksmīgo NBS sadarbību ar pašvaldībām, uzsverot, ka savstarpējā izpratne pēdējā laikā būtiski uzlabojusies, ko veicinājušas kopīgas mācības.

Melnis savukārt norādīja, ka dialogs ar pašvaldībām jāturpina, taču turpmāk tajā būtu jāiesaista arī iekšlietu nozares un Krīzes vadības centra pārstāvji.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru Baltijas valstis un Polija vienojās 2024. gada janvārī. NBS kopš 2024. gada marta īsteno Latvijas austrumu robežas militāro nostiprināšanu, kuras mērķis ir atturēt, apturēt un nepieciešamības gadījumā likvidēt agresoru.

Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai stiprināšanai tika atvēlēti 45 miljoni eiro, savukārt šogad šim mērķim paredzēti 55 miljoni eiro.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu dronu neitralizējuši NATO iznīcinātāji. NBS iepriekš uzsvēruši, ka nav pamata automātiski pieņemt, ka visi incidentos iesaistītie bezpilota lidaparāti bijuši Ukrainas droni.

Viens no dronu incidentiem šā gada pavasarī maksāja amatu bijušajam aizsardzības ministram Andris Sprūds, bet drīz pēc tam darbu beidza arī Evika Siliņa vadītā valdība.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (3)

3 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
turlais
4 mēn. atpakaļ

Lokus un bultas Mārupē izdos?!

Batais tēvs
4 mēn. atpakaļ

Mūsu iepirkumi tak iet gadiem. Un te pēkšņi ministrs saka ka tūlit būs. Divi varinti – vai nu melovai atņems tur kur ir.

Jeblonskis
4 mēn. atpakaļ

Un kaudze ar kropliem zaglēniem

Dalīties ar rakstu