Kamēr Latvija strīdas par sliežu nojaukšanu, Igaunija būvē bunkurus, Lietuva veido jaunus poligonus un iepērk ieročus, Polija ražos un izvietos kājnieku mīnas

Kamēr Latvijas politiķi strīdas ar armiju, vajag vai nevajag nojaukt dzelzceļa sliedes Austrumu pierobežā, kaimiņvalstis turpina intensīvi stiprināt savas aizsardzības spējas pret iespējamu Krievijas iebrukumu.

Igaunija uzsākusi bunkuru būvniecību pie robežas ar Krieviju

Ir sākta darbu īstenošana pie pirmā piecu būvju būvniecības, ar kuru palīdzību Igaunija plāno aizsargāt savu robežu no iespējamiem Krievijas uzbrukumiem.

Kopumā līdz 2027. gada beigām ir plānots uzbūvēt līdz 600 bunkuriem. Tie galvenokārt būs paredzēti, lai aizsargātu karavīrus no tieša trieciena ar 152 mm lielgabalu lādiņiem. Tiek ziņots arī, ka plānota 3,4 kilometrus gara aizsarggrāvja izveidošana.

Bunkuru būvniecība ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides.

Lietuva veidos jaunu un paplašinās esošo militāro mācību poligonu

Lietuva stiprina savu nacionālo aizsardzību, izveidojot jaunas un paplašinot esošās militāro apmācību vietas, pastiprinot NATO ātrās reaģēšanas spējas un nodrošinot stratēģiski svarīgo Suvalku koridoru, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts aizsardzības padome.

“Lietuvas bruņotie spēki uzskata, ka izvēlētā vieta ir vispiemērotākā gan no militārā, gan nacionālās drošības viedokļa. Tas atrodas tā dēvētajā Suvalku plaisā, kas robežojas ar Poliju un Baltkrieviju,” žurnālistiem pēc padomes sēdes sacīja prezidenta Gitanas Nausėdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Matulionis.

Polija sāks ražot un izvietot pierobežā kājnieku mīnas

Polija pirmo reizi kopš Aukstā kara sāks ražot kājnieku mīnas, izvietojot tās gar austrumu robežu ar Baltkrieviju un Krieviju kā daļu no sava aizsardzības programmas “Austrumu ēna”. Ražošana varētu sākties 2026. gadā pēc tam, kad Polija pabeigs izstāšanos no 1997. gada Otavas konvencijas, kas aizliedz šādas ieročus, ziņo Reuters.