FT: ASV samazinās militāro atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai

ASV pakāpeniski samazinās palīdzības programmas drošības sfērā Eiropas armijām valstīs, kas robežojas ar Krieviju, raksta “Financial Times” (FT).

Pagājušajā nedēļā Pentagona pārstāvji Eiropas diplomātiem norādījuši, ka ASV vairs nefinansēs programmas Austrumeiropas valstu armiju apmācīšanai un apgādāšanai, lai gan šīs valstis var kļūt par priekšējām līnijām jebkurā konfliktā ar Krieviju, skaidrots rakstā.

Līdz šim piešķirtie līdzekļi šādām Pentagona programmām būs pieejami līdz 2026. gada septembrim, bet vairāk līdzekļus tālākai programmas turpināšanai ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nav pieprasījusi.

Baltā nama pārstāvis medijam skaidro, ka tas saistīts ar Trampa centieniem “pārvērtēt un koriģēt” palīdzību ārvalstīm, par ko rīkojumu viņš izdevis savas prezidentūras pirmajā dienā. Plāns paredz, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību.

Šīs Pentagona programmas ietvaros palīdzību saņēma Latvija, Lietuva un Igaunija. Kāds Eiropas ierēdnis laikrakstam skaidro, ka ASV ar šo soli, visticamāk, vēlas pamudināt bagātākās Eiropas Savienības (ES) valstis palielināt savu atbalstu drošībai pierobežas zemēs.

Eiropas valdības par šo jaunumu bijušas šokētas un vēlas iegūt plašāku informāciju no Vašingtonas, lai saprastu, vai vietējais finansējums spēs kompensēt iztrūkumu, vai arī cietīs kritiski svarīgi Eiropas drošības elementi. Kāds ierēdnis norāda, ka noteikti cietīs NATO, jo daļa šī finansējuma gāja caur aliansi.

Tāpat apdraudēta esot “Baltijas drošības iniciatīva” – 2020. gadā radīta programma, lai nostiprinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotos spēkus. Pērn ASV Kongress šai programmai piešķīra 288 miljonus dolāru. Papildu finansējumu šai iniciatīvai nākamajam gadam Baltais nams nav pieprasījis.

Kāds informēts avots stāsta, ka Trampa administrācija pārskata šo programmu. Savukārt atvaļināts ASV admirālis Marks Montgomerijs komentē, ka ASV drošības palīdzības zaudēšana Baltijas valstīm būtu “ļoti smaga”.