EP prezidents: Eiropas Savienībai būtu jāpāriet uz kara ekonomiku

Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels paziņojis, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropai sava ekonomika ir jāpakārto militārajām un aizsardzības vajadzībām un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru karā.

Vairākos Eiropas laikrakstos publicētā rakstā ar nosaukumu “Ja vēlamies mieru, tad ir jāgatavojas karam” Mišels aprakstīja pasākumus, kas, viņaprāt, Eiropas Savienībai (ES) būtu jāveic, lai šos uzdevumus izpildītu.

Mišels uzskata, ka divus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma “ir kļuvis skaidrs, ka Krievija neapstāsies Ukrainā – tāpat kā tā neapstājās Krimā pirms 10 gadiem”. Pēc viņa teiktā, Kremlis turpina destabilizēt situāciju Moldovā, Gruzijā, Dienvidkaukāzā, Rietumbalkānos un arī Āfrikas valstīs.

“Krievija rada nopietnu militāru apdraudējumu Eiropas kontinentam un globālajai drošībai. Ja mēs attiecīgi nereaģēsim un nesniegsim Ukrainai pietiekamu palīdzību, mēs būsim nākamie,” brīdināja Mišels.

Tāpēc, viņaprāt,

Eiropas Savienībai būtu jāpāriet uz kara ekonomiku, lai tā beidzot pati spētu uzņemties atbildību par savu drošību, jo vairs nevarot paļauties uz ASV atbalstu, pat neraugoties uz to, kurš uzvarēs novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Ar to Mišels, visticamāk, domā Donalda Trampa iespējamo atgriešanos Baltajā namā. Tramps ar saviem izteikumiem pēdējā laikā ir licis saprast, ka viņš nevēlas, lai ASV turpinātu sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Viņš arī paziņoja, ka neaizstāvēs NATO sabiedrotos, ja tie neieguldīs pietiekami daudz savā aizsardzībā.

Mišels norādīja, ka Eiropai ir būtiski jāpalielina militārās rūpniecības jauda, lai līdz 2025. gada beigām divkāršotu artilērijas lādiņu ražošanu līdz 2 miljoniem lādiņu gadā. Viņš arī uzskata, ka ES būtu jāizmanto savi fondi, lai piegādātu Ukrainai militāro aprīkojumu un novirzītu “milzīgos ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ieroču iegādei Ukrainai”.

Eiropai būtu arī jāizvirza mērķis līdz 2030. gadam divkāršot iepirkumus no ES aizsardzības uzņēmumiem.

Lai to panāktu, bloks varētu apsvērt iespēju emitēt Eiropas aizsardzības obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus ieroču iegādei un ieguldījumiem aizsardzības nozarē.

No lsm.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jānis
Jānis
8 mēnešus atpakaļ

Skumjākais, ka neviens nedomā par miera sarunām! Kara laukā šis karš nebeigsies, bet gan pie sarunu galda, bet visi ir tik lepni, tik pareizi, tik principiāli… Ok, saprotu – pirmajiem tāpat (diemžēl) par to nāksies domāt ukraiņiem.

Pilna mēroga iebrukums
Pilna mēroga iebrukums
8 mēnešus atpakaļ

Izskatās ka daudziem nav izpratnes ko nozīmē pilna mēroga iebrukums. Pilna mēroga iebrukuma gadījumā būtu nevis 200k karavīru, ieskaitot ārstus, tehniķus, bet visa armija, tajā brīdī virs miljona. Un šobrīd armijas bāzēs nesēdētu virs miljona regulārās armijas, bet visi atrastos konflikta zonā.

Jeblonskis
Jeblonskis
8 mēnešus atpakaļ

Ko tie pļutkas var pļūtīt…
Pērk gāzi un naftu no Krievijas, tirgo Krievijai izejvielas kara uzturēšanai. Un vienlaikus dirš par kaukādām sankcijām.
Vēlākais 2022. gada 25. februārī bija jābūt ciet gāzes un interneta trubām!
Un vispār jau 2014. gadā!
Bija? Nebija! Nu tad par ko ļerkst?