ASV drošības eksperti: Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO atturēs Krieviju no agresijas pret NATO valstīm

Divu nedēļu laikā, kopš visu NATO dalībvalstu vēstnieki parakstīja pievienošanās protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, aptuveni puse dalībvalstu ir ratificējušas šo lēmumu. Taču, tā kā tādas valstis kā Ungārija, Turcija un ASV vēl nav ratificējušas protokolus, ir vērts izvērtēt, kādu labumu aliansei dotu abu Ziemeļvalstu pievienošanās.

Savā kopīgajā komentārā ASV aizsardzības nozares medijam “Defense News” ASV prezidenta padomnieks drošības jautājumos Džeiks Salivans, ASV bāzētā Demokrātiju aizsardzības fonda pētnieki Džons Hārdijs, Raiens Brobsts un Bredlijs Boumans uzsver, ja Somija un Zviedrija pievienos NATO, alianse iegūtu divas salīdzinoši nelielas, bet attīstītas armijas, kas palielinātu alianses militārās spējas un tās spējas atturēt Krieviju no turpmākas agresijas. Un pretēji NATO paplašināšanās pretinieku ieteikumiem abu valstu pievienošanās stiprinātu transatlantisko drošību un samazinātu Krievijas agresijas pret aliansi iespējamību.

Saskaņā ar Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta ziņojumu “Militārais līdzsvars 2021” abas valstis kopā nodrošinās vairāk nekā 150 iznīcinātāju, tostarp 96 “JAS-39 Gripen” un 62 “F/A-18 Hornet”. Līdz desmitgades beigām Somija plāno iegādāties 64 piektās paaudzes iznīcinātājus “F-35”. Salīdzinājumā ar Polijas plāniem iegādāties 32 “F-35” un Itālijas plāniem iegādāties 90 “F-35”.

Zviedrija arī plāno iegādāties divas modernas “GlobalEye” agrīnās brīdināšanas un kontroles (AEW&C) lidmašīnas, kas ir jaudīgākas platformas nekā novecojušās “E-3A AWACS” lidmašīnas, kuras NATO pašlaik izmanto Eiropas gaisa telpas uzraudzībai. AEW&C lidmašīnas ir efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas kritiski svarīgas sastāvdaļas. 29. jūnijā Madridē notikušajā samitā NATO dalībvalstis apstiprināja stratēģiju, lai “nodrošinātu netraucētu nākamās paaudzes brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) un ar to saistīto spēju ieviešanu”.

Zviedrijai ir arī spēcīga flote ar “Visby” klases korvetēm un “Gotland” klases zemūdenēm. Tās uzlabotu NATO spējas atturēt agresiju jūrā un aizsargātu jūras komunikāciju līnijas. Zviedrijai un Somijai piederošās salas, jo īpaši Zviedrijas Gotlandes sala Baltijas jūras vidū, ievērojami sarežģīs iespējamās Krievijas jūras operācijas.

Somija un Zviedrija aliansei dotu arī ievērojamas sauszemes kara spējas. Somijai ir vieni no visspējīgākajiem artilērijas spēkiem Eiropā ar “M270” daudzkārt lietojamām raķešu sistēmām un simtiem velkamo haubiču. Somijai ir vairāk artilērijas vienību nekā Francijai, Vācijai vai Apvienotajai Karalistei. Somija un Zviedrija kopā var lepoties ar 220 aktīviem “Leopard” kaujas tankiem, kas ir vēl viens nozīmīgs ieguldījums NATO.

Zviedrija kopš 2021. gada novembra ekspluatē arī pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”, savukārt Somija izmanto NASAMS – to pašu sistēmu, kas aizsargā Vašingtonu. Turklāt abas valstis apsver iespēju iegādāties Izraēlā ražotas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas vēl vairāk palielinātu to ieguldījumu NATO aliansē.

Lai gan NATO bruņotie spēki jau gadiem ilgi ir sadarbojušies ar Somijas un Zviedrijas kolēģiem, to dalība aliansē ļaus šīs spējas ierakstīt NATO aizsardzības plānos un padziļinās integrācijas līmeni. Tas radīs papildu dilemmu Krievijas militārajiem plānotājiem, padarot agresiju pret aliansi mazāk ticamu.

Protams, ir taisnība, ka no NATO dalībvalstīm tiktu sagaidīts, ka tās nāks palīgā Somijai un Zviedrijai, ja tām uzbruktu. Galu galā NATO alianses pamatā ir Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas nosaka, ka “bruņots uzbrukums vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu visām”.

Tā nav nejaušība, ka Krievija ir iebrukusi un okupējusi Gruziju un Ukrainu (kas atrodas ārpus NATO), bet vairāk nekā septiņas desmitgades nav uzdrošinājusies iebrukt kādā NATO dalībvalstī. Putins, šķiet, saprot, ka uzbrukums NATO dalībvalstij draudētu ar karu ar ASV. Turklāt, apgrūtinot Krievijas militāro plānošanu, Somija un Zviedrija var pastiprināt NATO atturēšanu no Krievijas agresijas arī pret citām dalībvalstīm.

Relatīva miera un stabilitātes laikā NATO spēku izvietošana ārpus Somijas vajadzētu notikt piesardzīgi, lai izvairītos no nevajadzīgas spriedzes ar Maskavu. Taču, ja Maskava sāktu vērsties pret NATO dalībvalstīm Baltijā vai citur, Somijā varētu tikt pārvietoti papildu NATO spēki.

Abu valstu pievienošanās NATO liktu Krievijas militārajiem plānotājiem uzraudzīt vēl garāku robežu. Tas Krievijas spēkus izkliedētu plašākā frontē un padarītu jebkuru iespējamās agresijas scenāriju Kremlim vēl mazāk iespējamu nekā pašlaik.

Šāda NATO atturēšanas spēka stiprināšana varētu paātrināt dienu, kad Krievijas līderi sapratīs, ka labākais ceļš uz mieru un drošību ir kaimiņvalstu robežu un suverenitātes ievērošana.

Tikmēr, rūpīgi izvērtējot Somijas un Zviedrijas militārās spējas un ģeostratēģiskās priekšrocības, kas saistītas ar šo valstu pievienošanos NATO, ir skaidrs, ka šo valstu pievienošanās stiprinātu alianses atturēšanas spēju pret Krievijas agresiju un kalpotu transatlantiskās drošības interesēm.

Tāpēc atlikušajām NATO dalībvalstīm būtu nekavējoties jāuzņem Somija un Zviedrija aliansē.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv