Apsargā HES un Inčukalna gāzes krātuvi: Baltija gatavojas hibrīdapdraudējumam

Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija pastiprina aizsprostu, elektrostaciju, gāzes krātuvju un citu stratēģiski nozīmīgu objektu apsardzi. Reģiona izlūkdienesti pieļauj, ka Krievija varētu sarīkot tā dēvēto uzbrukumu zem sveša karoga, izmantojot Ukrainā ražotus vai tur iegūtus bezpilota lidaparātus, vēsta aģentūra “Reuters”.

Šādas operācijas mērķis būtu radīt iespaidu, ka uzbrukumu īstenojusi Ukraina, un izraisīt apjukumu NATO dalībvalstīs par to, kas ir atbildīgs un kā aliansei būtu jāreaģē.

Lietuva pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās rīcībā esošā izlūkošanas informācija liecina – Maskava apsver šādu inscenētu uzbrukumu. Arī Polija, Latvija un Igaunija iepriekš brīdinājušas par iespējamiem sabotāžas aktiem, kuru nolūks varētu būt pārbaudīt NATO spēju un politisko gatavību reaģēt.

“Reuters” uzrunātais Baltijas valstu izlūkdienestu pārstāvis apgalvojis, ka Krievijas militārie un iekšējie izlūkdienesti plānojot iespējamu uzbrukumu infrastruktūrai Krievijā, Baltijas valstīs vai Polijā. Tā īstenošanai varētu izmantot Ukrainā ražotus dronus.

Amatpersona uzsvērusi, ka tas ir izlūkdienestu vērtējums par iespējamu scenāriju, nevis ziņas par jau pieņemtu lēmumu. Pēc avota teiktā, operāciju varētu sākt dažu dienu laikā pēc Krievijas augstākās vadības, tostarp prezidenta Vladimira Putina, apstiprinājuma.

Cits reģiona amatpersonas sniegtais vērtējums bijis piesardzīgāks. Sabiedroto izlūkdienestu brīdinājumi Baltijas valstīs esot uztverti ļoti nopietni, tomēr iespējamā uzbrukuma laiku neesot iespējams paredzēt – tas varētu notikt drīz, bet tikpat labi arī nenotikt vispār.

Galvenais mērķis varētu būt politisks apjukums NATO

Lielākās bažas esot saistītas ne tikai ar iespējamajiem fiziskajiem postījumiem. Šāda provokācija varētu izraisīt politisku apjukumu NATO galvenajā mītnē Briselē, kamēr Eiropas valstis un ASV censtos noskaidrot uzbrucēju un vienoties par atbildes pasākumiem.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns aģentūrai norādījis, ka valsts neignorē saņemto informāciju un gatavojas iespējamajiem riskiem.

“Mēs pastiprinām kritiskās infrastruktūras drošību un pastāvīgi apmaināmies ar informāciju ar izlūkdienestiem par turpmāko rīcību,” sacīja ministrs.

Jūlijā Lietuva nosūtīja karavīrus palīgā policijas spēkiem, kas apsargā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, naftas produktu termināli, stratēģiski nozīmīgo elektropārvades savienojumu ar Poliju un Kruones hidroakumulācijas elektrostaciju.

Latvijā pastiprināta stratēģisko objektu apsardze

Arī Latvija pastiprinājusi visas kritiskās infrastruktūras apsardzi, intervijā “Reuters” norādījis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Īpaša uzmanība pievērsta Daugavas aizsprostam pie Rīgas un Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.

“Iespējamā hibrīdapdraudējuma risks ir lielāks nekā iepriekš,” sacīja valdības vadītājs.

Bažas pieauga pēc tam, kad Krievija maijā apsūdzēja Baltijas valstis, ka tās varētu atļaut Ukrainai no savas teritorijas uzbrukt Krievijai ar droniem, un solīja atbildēt. Baltijas valstis šīs apsūdzības noraidīja un iesniedza protestus.

Reģiona amatpersonas pieļauj, ka šāda Krievijas retorika varētu tikt izmantota, lai iepriekš sagatavotu informatīvo pamatojumu vēlākai provokācijai vai uzbrukumam.

Kremlis pārmetumus noraida. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdinājumus par iespējamām slepenām Krievijas operācijām iepriekš nodēvējis par “šausmu stāstiem”, ar kuriem Rietumi cenšoties attaisnot militarizāciju Krievijas pierobežā.

Polija meklē alternatīvus gāzes piegādes ceļus

Polijā lielākais naftas un gāzes uzņēmums “Orlen” analizē alternatīvus gāzes piegādes ceļus gadījumam, ja pašreizējā infrastruktūra tiktu bojāta vai tās darbība traucēta.

Aptuveni 80% Polijai nepieciešamās gāzes tiek saņemti caur Svinoujsces sašķidrinātās dabasgāzes termināli Baltijas jūras piekrastē un zemūdens gāzesvadu no Norvēģijas, kas sasniedz Poliju tajā pašā reģionā.

Šīs infrastruktūras operators “Gaz-System” strādā pastiprinātas modrības režīmā. Uzņēmums norādījis, ka seko ģeopolitiskās situācijas attīstībai un atbilstoši reaģē, taču konkrētus drošības pasākumus neatklāj.

Drošība pastiprināta arī ap elektropārvades savienojumu ar Ukrainu, kas palīdz stabilizēt Krievijas uzbrukumos smagi cietušo Ukrainas energosistēmu. Polijas elektrotīkla operators paredz, ka militārās vienības nākotnē varētu iesaistīties arī citu valsts austrumu daļā esošo kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē.

Viltoti dokumenti par Polijas atomelektrostaciju

Papildu satraukumu Polijā izraisījuši viltoti dokumenti, kas sagatavoti valsts uzņēmuma “Polskie Elektrownie Jądrowe” vārdā un saistīti ar Polijas pirmās atomelektrostacijas projektu. Uzņēmums uzskata, ka viltojumu mērķis bijis maldināt projekta partnerus un citas iesaistītās puses, savukārt dokumentu izcelsme, pēc sākotnējām pazīmēm, esot meklējama “uz austrumiem no Polijas”.

Uzņēmuma pārstāvis Marcins Skolimovskis norādījis, ka dokumentu izcelsme izsekojama līdz vietai “uz austrumiem no Polijas”. Notikušo sadarbībā ar drošības dienestiem un tiesībsargājošajām iestādēm turpina izmeklēt. Vienlaikus tiek uzraudzīti iespējamie sabotāžas un citi apdraudējumi topošās atomelektrostacijas būvlaukumā.

Polijas valsts finansētā Austrumu studiju centra direktors Voicehs Konončuks uzskata, ka Krievijas apsūdzības par Baltijas valstu sadarbību ar Ukrainu varētu sagatavot pamatu provokācijām reģionā.

Pēc viņa vērtējuma, Maskavas mērķis varētu būt atgūt iniciatīvu laikā, kad Krievijas armija ir iestrēgusi karā Ukrainā, bet Ukrainas triecieni Krievijas enerģētikas un citiem objektiem nodara kaitējumu valsts ekonomikai.

Vēstījums Eiropai šādā gadījumā būtu nepārprotams: ja tā nepieņems Maskavas prasības, Krievija paplašinās destabilizācijas operācijas. Šāda stratēģija balstītos pieņēmumā, ka Rietumiem varētu pietrūkt politiskās gribas vienoti un izlēmīgi atbildēt.

Avots: Reuters

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!