Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas paredz atvieglot militāra rakstura aprīkojuma iegādi, glabāšanu un izmantošanu civilajā sektorā. Vienlaikus stingrie ierobežojumi ieroču, munīcijas un sprāgstvielu apritē tiks saglabāti.
Likuma grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu aizsardzības nozares uzņēmumiem un paātrināt valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Paredzēts vienkāršot speciālo atļauju jeb licenču saņemšanu, kā arī noteikt skaidrākas prasības uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar militāro preču izpēti, ražošanu vai loģistiku.
Būtiskas pārmaiņas gaidāmas pašvaldībām, kritiskās infrastruktūras uzturētājiem un citām civilā sektora struktūrām. Tām paredzēta vienkāršāka kārtība individuālās aizsardzības līdzekļu un cita speciālā aprīkojuma iegādei, glabāšanai un lietošanai.
Atvieglotā kārtība neattieksies uz ieročiem, munīciju un sprāgstvielām.
Aizsardzības ministrijas apstiprinātās institūcijas un organizācijas varēs operatīvāk apgādāt savus darbiniekus ar aprīkojumu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai un kritiski svarīgo funkciju nodrošināšanai. Lai katrai jaunai struktūrai piešķirtu šādas tiesības, vairs nebūs nepieciešams atsevišķi grozīt likumu.
Vienkāršota kārtība paredzēta arī gadījumiem, kad militāra rakstura preces uz laiku jāizved no Latvijas, lai tās remontētu vai veiktu tehnisko apkopi.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka uzsver, ka grozījumi ļaus ātrāk reaģēt uz drošības apdraudējumiem un efektīvāk nodrošināt gan valsts, gan kritiskās infrastruktūras vajadzības. Vienlaikus stingrā kontrole tikšot saglabāta pār precēm, kuru aprite saistīta ar paaugstinātu drošības risku.
Grozījumi paredz arī samazināt minimālo vecumu, no kura cilvēks drīkst strādāt ar militārajām precēm, kas nav tieši saistītas ar ieročiem, munīciju vai sprāgstvielām. Turpmāk šādu darbu varēs veikt no 18 gadu vecuma, kamēr pašlaik noteiktais vecuma slieksnis ir 21 gads.
Uzņēmumiem paredzēts atcelt arī prasību iesniegt ārsta atzinumu par Latvijas pilsoņu veselības stāvokli.
Izmaiņas skars arī ārvalstu pilsoņu un uzņēmumu iesaistīšanu darbā ar militārajām precēm. Atļaujas trešo valstu pilsoņiem un uzņēmumiem turpmāk saskaņos Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija, šajā procesā vairs neiesaistot Ministru kabinetu.
Plānots mīkstināt nosacījumus uzņēmumu mazākuma akcionāriem un dalībniekiem, kuru līdzdalība nepārsniedz 10%, kā arī noteikt aizsardzības nozares komersantiem minimālo pamatkapitālu 2800 eiro apmērā.
Tā kā grozījumi Saeimā pagaidām atbalstīti tikai otrajā lasījumā, pirms to stāšanās spēkā likumprojekts vēl jāpieņem galīgajā lasījumā.
Avoti: Aizsardzības ministrija, Ministru kabineta 2026. gada 16. jūnija sēdes protokols
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!