Mūsdienu cilvēks dzīvo pasaulē, kur ziņas vairs nav notikums, bet nepārtraukts process. Tās neierodas vienreiz dienā avīzē vai vakara TV pārraidē – viedierīču laikmetā tās plūst bez apstājas, vibrē kabatā, uzlec ekrānā, seko sociālajos tīklos. Un tieši šī nepārtrauktība, kā rāda pēdējo gadu pētījumi un pasaules mediju analīze, kļūst par vienu no būtiskākajiem hroniskas trauksmes avotiem.
Negativitātes dominance un algoritmu ekonomika
Lielākā daļa ziņu ir negatīvas – kari, katastrofas, politiskie skandāli, ekonomiskās krīzes. Tas nav nejauši. Psihologi jau sen ir pierādījuši, ka cilvēka uzmanības sistēma evolūcijas dēļ ir īpaši jutīga pret draudiem. Negatīvas ziņas tiek pamanītas ātrāk, par tām atceras labāk un izraisa spēcīgākas negatīvas reakcijas nekā pozitīvas.
Digitālā vide šo efektu tikai pastiprina. Klikšķu ekonomika atalgo saturu, kas izraisa šoku, bailes vai dusmas, bet algoritmi izceļ tieši to, kas rada vislielāko emocionālo iesaisti. Rezultātā cilvēks nonāk informatīvā vidē, kur draudu signāli ir klātesoši nevis dažreiz, bet nepārtraukti.
Nenoteiktība kā trauksmes degviela
Jaunākie pētījumi, tostarp Kesnera un kolēģu analīze par mediju radītu nenoteiktību (media‑induced uncertainty), uzsver, ka tieši nenoteiktība ir viens no spēcīgākajiem trauksmes mehānismiem. Globālie notikumi – kari, klimata krīze, pandēmijas – jau paši par sevi ir neskaidri un grūti prognozējami. Taču plašsaziņas līdzekļi tos bieži ataino fragmentāri, dramatizēti un bez skaidra konteksta.
Šī nenoteiktība rada psiholoģisku spriedzi. Cilvēks sāk meklēt vēl vairāk informācijas, cerot iegūt kontroli pār emocijām, bet intensīvā ziņu patērēšana tikai palielina trauksmi. Tā veidojas apburtais loks: trauksme – ziņas – vēl lielāka trauksme.
Bezgalīgā ritināšana (doomscrolling) un virsrakstu izraisītais stress (headline stress disorder)
Pandēmijas gados psihologi ieviesa jaunus terminus, kas ātri kļuva par ikdienas leksiku: “bezgalīgā negatīvo ziņu ritināšana” (doomscrolling), “virsrakstu trauksme” (headline anxiety) un “virsrakstu stresa sindroms” (headline stress disorder). Tie apraksta stāvokli, kad cilvēks kompulsīvi ritina negatīvās ziņas, nespējot apstāties, pat ja tas rada diskomfortu.
Šī uzvedība izpaužas vairākos līmeņos:
- uzvedības: bieža ziņu pārbaudīšana, ziņu lasīšana pirms miega, nespēja nolikt telefonu nost;
- emocionālajā: pastāvīgas bažas, bezpalīdzības sajūta, dusmas vai skumjas;
- fizioloģiskajā: saspringums, miega traucējumi, nogurums.
Amerikas Psiholoģijas asociācija norāda, ka arvien vairāk cilvēku meklē palīdzību tieši ziņu radītā stresa dēļ – pat ja tas nav kā formāla diagnoze, simptomi ir reāli.
Empīriskie dati: mediju pārslodze un psihiskā veselība
Pasaules mediji plaši atspoguļojuši pētījumus, kas rāda skaidru korelāciju starp intensīvu ziņu patērēšanu un trauksmes, depresijas vai stresa simptomiem. Pandēmijas laikā šī saikne kļuva īpaši izteikta: cilvēki, kuri ziņas pārbaudīja bieži, sūdzējās par augstāku trauksmes līmeni un lielāku bezpalīdzības sajūtu.
Svarīgi gan saprast, ka attiecības nav lineāras. Nav tā, ka “vairāk ziņu ir vairāk trauksmes”. Izšķirošs ir saturs, konteksts, individuālā tolerance pret nenoteiktību un tas, vai cilvēks jūtas spējīgs rīkoties.
Kāpēc ziņas tik viegli aizķeras prātā
Psihologi izceļ vairākus mehānismus, kas padara ziņu radīto trauksmi tik noturīgu.
1. Pastāvīga draudu aktivācija
Ziņas rāda pasauli kā nepārtrauktu krīžu virkni. Smadzenes šo informāciju interpretē kā signālu, ka pasaule nav droša, pat ja tiešie draudi nav klātesoši.
2. Kontroles zudums
Lielāko daļu notikumu mēs nekādā veidā nespējam ietekmēt. Jo vairāk cilvēks par tiem lasa, jo spēcīgāka kļūst bezpalīdzības sajūta – viens no depresijas un trauksmes pamatfaktoriem.
3. Morālais stress un sociālais salīdzinājums
Sociālie tīkli pievieno komentārus, nosodījumu, morālu spiedienu. Tas rada emocionālu pārslodzi.
4. Kognitīvā pārslodze
Milzīgais informācijas apjoms apgrūtina spēju atšķirt būtisko no nebūtiskā. Tas nogurdina un samazina emocionālās regulācijas spējas.
Ko iesaka pētījumi: ziņu higiēna kā emocionālās veselības pamats
Pētnieki un profesionālās organizācijas piedāvā vairākas stratēģijas, kas balstītas datos, nevis vienkāršos padomos “atslēdzies no interneta”.
- Ierobežot patēriņu, nevis atteikties pavisam. Ziņu patērēšana noteiktos laikos (piemēram, 1 vai 2 reizes dienā) ir efektīvāka nekā pilnīga atteikšanās.
- Izvēlēties kvalitatīvus avotus. Mazāk sensacionalisma, vairāk konteksta. Mazāk “steidzamo ziņu režīma” (breaking news), vairāk analītikas.
- Attīstīt toleranci pret nenoteiktību. Kesnera u.c. pētījumi uzsver: trauksmi mazina nevis informācijas daudzums, bet spēja pieņemt, ka pilnīga drošība nav sasniedzama.
- Pāriet no pasīvas uz aktīvu pozīciju. Ja kāda tēma izraisa trauksmi, palīdz iesaistīšanās iniciatīvās, kas dod sajūtu par reālu ietekmi.
- Meklēt profesionālu palīdzību, ja trauksme kļūst hroniska. Ja ziņu radītais stress traucē ikdienai, miega kvalitātei vai attiecībām, psihologi iesaka vērsties pie speciālista.
Tātad, nepārtraukta ziņu plūsma rada hronisku trauksmi nevis tāpēc, ka ziņas ir “sliktas”, bet tāpēc, ka tās:
- pastāvīgi aktivizē draudu sistēmu,
- uztur nenoteiktību,
- veicina kompulsīvu patērēšanu,
- rada bezpalīdzības sajūtu,
- pārslodzes dēļ grauj emocionālo līdzsvaru.
Mūsdienu informatīvajā vidē ziņu patērēšana ir kļuvusi par psiholoģisku faktoru, ar kuru jāapietas tikpat apzināti kā ar miegu, uzturu vai fiziskām aktivitātēm – visu ar mēru.
Avoti: Psychiatric Times, JMIR Publications, Amerikas Psiholoģijas asociācijas tīmekļvietne
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pirmkārt , neskatīties tukšo Panorāmas propagandu !