Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās

Ne vienmēr aptaukošanās cēlonis ir neveselīga pārtika, bet gan dažādas kaitīgās vielas, kas ikdienā nonāk cilvēka organismā, atgādina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un dietoloģe Laila Meija.

Viņa stāsta arī par tā dēvēto „dīvāna, kartupeļu un pults sindromu” un to, kā izvairīties no aptaukošanās.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sporta un uztura katedras docente un dietoloģe Laila Meija norāda, ka aptaukošanās mūsdienās ir nopietna un aktuāla problēma un galvenais aptaukošanās cēlonis ir neveselīgs dzīvesveids – pēdējo gadu desmitu laikā cilvēki par maz kustas un par daudz uzņem kaloriju. Tas ir nodēvēts par dīvāna, kartupeļu un pults sindromu – cilvēks sēž uz dīvāna, ēd čipsus un skatās televīziju vai izmanto datoru.

„Aptaukošanās cēlonis ne vienmēr ir tikai burgers un kola. Ārsti zina, ka aptaukošanās cēlonis ne vienmēr tik viegli atrodams un bieži ir ļoti grūti ir cīnīties ar aptaukošanos. Līdz ar to tika radīta teorija „programmēts, lai būtu aptaukojies”. Tas nozīmē, ka, bērniņam jau piedzimstot, ir ieprogrammēts, ka 40 gadu vecumā viņu sagaida aptaukošanās, un par to ir atbildīgas daudzas cilvēku radītas vielas, kas izjauc cilvēka fizioloģisko metabolisma regulāciju, izjauc tauku metabolismu – tauku šūnas veidojas lielākas un vairāk. Turklāt daudzām vielām ir iedarbība uz endokrīno sistēmu, uz hormonu veidošanos. Tātad – mainās cilvēka apetīte, mainās sāta sajūta un ēdiena izvēle,” stāsta docente Laila Meija.

Galvenās šo vielu grupas ir:
– pesticīdi, kas ir augļos un dārzeņos,
– plastifikatori (visplašāk lietotie ir ftalāti, kas plastmasu padara elastīgu un cietu, – tie ir pārtikas plēvē, mākslīgajā ādā, daudzās bērnu rotaļlietās),
– bisfenols A (BPA), kas sastopams plastmasas izstrādājumos, konservu iekšējā pārklājumā u. c.

Dietoloģe Laila Meija gan aicina cilvēkus nekrist panikā un mainīt savā dzīvē un paradumos to, ko ir iespējams mainīt:
– izvairīties no plastmasas iepakojumiem;
– iegādāties ekoloģiskos sadzīves kopšanas līdzekļus un ikdienā mājas uzkopšanā u. c. vairāk izmantot ūdeni;
– būt fiziski aktīvam, svīst, lietot daudz ūdens un šķiedrvielas, kā arī baudīt veselīgu pārtiku.