Četrdesmitgadnieku krīze

Rolandam ir 44 gadi, stalts jauneklīgs augums, neliels vēderiņš, sirmi deniņi, ko efektīgi izceļ moderns matu griezums, inteliģenci apliecinošas stilīgas brilles un ne mazāk stilīgs apģērbs. Laulībā Rolands nodzīvojis deviņpadsmit gadus, kuru laikā dzimuši divi puikas. Rolandam ir labi apmaksāts darbs, enerģiska, izskata ziņā kopta un sievišķīgi gudra sieva, vēl Rolandam ir pastāvīga mīļākā un laiku pa laikam viņš izklaidējas arī gadījumu sakaros.

Rolanda sievai ir nojauta par vīra „hobijiem”, bet viņa izliekas neko nemanām. Būdama gudra sieviete, viņa saprot, ka izkonkurēt nespēs neviena, ja vien viņa pati nepagrūdīs vīru kādas svešinieces virzienā. Tā izdarīja kāda Rolanda sievas draudzene – izsekoja vīru, rakņājās viņa e-pastos, rīkoja greizsirdības scēnas, līdz viņš aizgāja pie citas, kas ļāva nejusties visu laiku vainīgam. Kā Rolanda sieva tiek galā ar greizsirdību? Nekā, jo patiesībā mīlestība atstājusi vienīgi atmiņas par to, ka vispār ir bijusi. Tās vietā stājies pieradums, nu jau spēcīgākās jūtas, kas jebkad mūžā ir justas, radot labi nodrošināta patvēruma sajūtu.

Pirms trim gadiem Rolands apmeklēja klasesbiedru salidojumu. Kad visi visiem bija izstāstījuši un uzzinājuši, ko kurš dara, cik bērnu un cik sievu – vīru , kārtējā pīppauzē vīri, izgājuši ārā svaigā gaisā, aizrunājās par saviem seksa varoņdarbiem. Lielākie stāstītāji, kā sendienās, bija Andis un Aldis un, kā sendienās, pārējie mutes atpletuši klausījās. Vienam seksvaronim bija piecas mīļākās, otrs – pie piedzīvojumiem tika ar portāla gribu.lv starpniecību. Pirmais apgalvoja, ka pastāvīgas mīļākās iznāk lētāk, nekā ikreiz aplidot jaunu zuzīti. Otrais uzstāja, ka nekāda tērēšanās neesot, ja dāma pati ir nogribējusies. Vajagot tikai atšifrēt pēc atbildēm sarakstes laikā, vai aiz attiecīgā nika slēpjas reāls potenciāls, vai tāda, kas tikai niekojas, vai arī kāds perverss vecis. Vēl kāds no pīpmaņu kompānijas bikli ieminējās, ka viņš regulāri reizi mēnesi aizejot pie prostitūtām, lai nolaistu tvaiku. Viņa sacītais, protams, neizklausījās tik efektīgi, kā divu pirmo vēstījumi.

Rolands klausījās, ausīm svilstot, un pie sevis prātoja, ka viņš laikam savā dzīvē palaiž garām ko tādu, kas īstam vīrietim noteikti jāpiedzīvo. Rolands pirms sievas satikšanas gan bija padzīvojis divās tā saucamās „izmēģinājuma laulībās”, nu, un vēl bijis meklējumos, līdz satika precamu sievieti. Ja liektu pirkstus, tad saskaitītu knapi desmit sievietes viņa mūžā. Kolīdz Rolands apprecējās, gluži vienkārši neatlika laika pat padomāt par citām sievietēm un to dabūšanu gultā: karjeras veidošana, bērnu dzimšana, audzināšana, mājas celšana. Kur lai viens aizņemts vīrietis atrod laiku laulības pārkāpšanai? Turklāt sieva Rolandam gadījās tik seksīga, ka nebija vajadzības neur citur skriet seksa trūkuma dēļ. Un nu klasesbiedru salidojumā klausoties kā viņa vienaudži dižojas, Rolands pēkšņi atskārta, ka dzīvē iestājies jauns posms – ne biznesam, ne bērniem, ne mājai, ne sievai vairs nevajag veltīt tik daudz laika kā līdz šim. Viss rit pa ierastām sliedēm bez īpašas aizķeršanās. Sieva savā četrdesmitgadnieces briedumā atradusi pati savas nodarbes, kuru starpā arī joga, un nepieprasa nemitīgu uzmanību. Bērni pēc pāris gadiem beigs vidusskolu un, par laimi, lielas galvassāpes vecākiem nesagādā. Māja uzcelta. Karjera izveidota. Pašam spēka gana… bet cik ilgi? Bet ja nu pēc gadiem desmit neko vairs no dzīves negribēsies?

Paauklējies ar tamlīdzīgām domām vēl kādas nedēļas divas, Rolands pieņēma lēmumu – savā dzīvē vairs neko nelaist garām un ķerties vērsim pie ragiem. No sākuma rūpīgi izpētījis visus interneta iepazīšanās portālus, nolēma visos ievietot savu sludinājumu, ka meklē sievieti nenopietnām attiecībām. Uz sludinājumu atsaucās dažas, kas „par nelielu materiālu atlīdzību atļaus ar sevi darīt gandrīz visu”. Rolands nolēma izmēģināt piedāvājumu. Pagalam satraucies, norunātājā stundā viņš stāvēja pie norādītās adreses mājas durvīm un drusku baiļojās, ka kāds no paziņām varētu ieraudzīt un uzreiz saprast viņa nolūkus. Neviena paziņas pie apvāršņa nebija, kas pastiprināja izdevušos nedarba sajūtu.

Iekļuvis dzīvoklī, kura iekārtojums liecināja, ka kopš deviņdesmitajiem te nekas nav mainīts – sienas netīri baltas, pie logiem noputējušas žalūzijas, uz grīdas padilis vorselīns, presēta kartona durvis un galīgi ne tā sieviete, kas solījās, kad sarakstē tika atsūtīta mīlīgas gaišmates fotogrāfija. Rolands nolēma, ka nemetīsies tāpēc prom, galu galā – mollīgā rudmate īsā mežģīņu krekliņā sieviete vien ir un atļaušot darīt „gandrīz visu”. Rudmate uzreiz pieprasīja divdesmit latus, un, saņēmusi tos, pavaicāja, kādas ciemiņam esot vēlmes. Rolands saminstinājās, rudmate rezumēja, ka tad būšot parastais komplekts un nometās uz ceļiem vīrieša priekšā, atvilka viņa bikšu rāvējslēdzēju…

Izgājis no rudmates dzīvokļa, Rolands sajutās aplaupīts. Ne jau divdesmit latu viņam bija žēl! Kaut kā viss notika pārāk lietišķi. Lai arī Rolanda ķermenis reaģēja kā vīrieša ķermenim pienākas, neatstāja sajūta, ka ejakulāciju rudmate izkrāpusi ar viltu.

Neskatoties uz to, ka piedzīvojums atstāja ne pārāk labu iespaidu, Rolands neatmeta savai iecerei ar roku un drosmīgi devās jaunu piedzīvojumu meklējumos, šoreiz bez maksas intīmpakalpojumiem. Rūpīgi izpētījis visu iepazīšanās sludinājumu klāstu, viņš ķērās pie sadaļas, kurā sievietes meklē vīrieti seksam. Tas izrādījās īstais darbības lauks – visdažādākā vecuma un gabarītu sievietes meklēja un gaidīja. Galīgi nejuzdamies vecs onkulis, Rolands atsaucās uz divdesmitsešgadīgas jaunkundzes sludinājumu, kuras rakstītais šķita pietiekami sakarīgs. Pirmajā tikšanās reizē Rolands iekšēji gavilēja, ka nu gan piedzīvojums izdevies. Viss bija pa īstam, gandrīz kā jaunībā pirms precēšanās. Īstuma sajūtu papildināja tas, ka meitene, otrajā tikšanās reizē aizvesta uz viesnīcas numuriņu, ilgi lauzās, atkārtodama, ka viņa tā īsti vēl nav gatava. Lauzties jaunkundze lauzās, bet prom arī negāja, galu galā Rolands dabūja, ko gribēja, toties izpalika rafinētas seksa rotaļas. Pēc pāris tikšanās reizēm noskaidrojās, ka jaunkundze gribēja ne tikai seksuālas attiecības bez saistībām, bet arī izklaidēties. Tam savukārt laika nebija Rolandam. Dzīvei kā jaunam, neprecētam un brīvam puisim viņš tomēr nebija noskaņots. Pluss, drīzāk gan mīnuss, pie visa – sekss ar jaunu zaķi kaisles un prasmes ziņā ne tuvu nebija salīdzināms, piemēram, ar Rolanda sievu.

Izdarījis attiecīgu secinājumu, Rolands nemetās atpakaļ vienīgi sievas apskāvienos, bet turpināja četrdesmitgadnieka krīzes izpētes darbus.

Viena jaunkundze nav rādītājs un Rolands nolēma izmēģināt vēl kādu divdesmitgadīgo, pamēģināt jaunāku, jaunatne mūsdienās esot stipri samaitāta.

Divdesmittrīsgadīgs zaķis, tērpies pēc visiem rīdzinieču seksīguma kanoniem, ņipri piekrita pirmajā tikšanās reizē doties uz viesnīcu. Spars meitenei bija, bet sajēgas kaut vai par pašas seksualitāti nē. Rūpīgi tēlojot pornozvaigzni, meitēns īpašu akcentu lika uz stenēšanas un vaidēšanas mākslu. Rolandam neradās iespaids, ka jaunajai sievietei patīk tas, ko viņa dara, izņemot pašas izpildījumu. Ar steigu bija jāmaina vecuma kategorija.

Trīsdesmitgadnieces savās vēlmēs stipri neatšķīrās no divdesmitgadniecēm. Vienīgi viņu seksualitāte bija, tā sacīt, pilnasinīgāka. Atbilstoši šim apstāklim, seksa bija vairāk, bet prasības pēc izklaidēm nedaudz mazāk.

Reizēm, ieraugot klātienē kārtējo kandidāti, Rolanda „mazais draudziņš” kategoriski ziņoja, ka atsakās veikt savus pienākumus. Pirmajā reizē, kad kas tāds gadījās, Rolands neņēma vērā raidītos signālus, saprotamu iemeslu dēļ sanāca pamatīgs aplauziens. Turpmāk Rolands ieklausījās „mazā draudziņa” vēstījumos.

Četrdesmitgadnieku krīzes risināšanas pasākumos nebija paredzēti recidīvi. Lielākā daļa Rolanda satikto trīsdesmitgadnieču šķita tādas pablāvas. Varbūt negadījās satikt ko spilgtāku, varbūt ar iepazīšanās sludinājumu starpniecību gultas biedrus meklē sievietes ar zemu pašnovērtējumu.

Nu Rolands ņēmās izpētīt – kādas tad ir četrdesmitgadnieces. Atsevišķas šīs vecumu grupas dāmas, ja rūpīgi pameklēja, izprata jēdziena „sekss bez saistībām” jēgu tieši tā, kā to vēlējās Rolands, proti, bez izklaidēm ārpus gultas.

Neatkarīgi no tā, cik karsta vai vēsa bija satiktā sieviete, galvenais Rolandam bija piedzīvojums, adrenalīns, kas dzina un dzina aizvien jaunu partneru meklējumos. Tā Rolands satika Maiju, četrdesmit divus gadus vecu šķirteni, kas aizrautīgi realizēja visas tās seksuālās fantāzijas, kuras pati sev iepriekšējā laulībā bija liegusi. Maijas bijušais, pat nenojautis, kādi kaisles bezdibeņi slēpās laulenē, pameta viņu, aizejot pie citas. Maijas azarts, izdoma seksā un ne mazākā vēlēšanās satikties kaut kur citur, kā tikai gultā, raisīja Rolandā līdzīgu azartu un tas abus padarīja par mīļākajiem, ja par tādiem var saukt vīrieti un sievieti, kas regulāri satiekas, lai tikai „pakniebtos”.

Tas gan galīgi nenozīmēja, ka Rolands sajutās atradis, ko meklējis. Gultas attiecības ar Maiju joprojām turpinās. Sieva dzīvo savu dzīvi. Reizi nedēļā abi satiekas laulības gultā un izpilda laulāto pienākumu. To viņi dara ar patiku, jo sekss ar labi zināmo partneri nekad nesagādā nepatīkamus pārsteigumus. Laiku pa laikam Rolands ieskatās iepazīšanās portālos un sameklē izklaidi vienam vakaram. Ne vienmēr veicas, bet tādi ir spēles noteikumi. Kad viņš pārtrauks kaut ko tādu darīt? Droši vien tad, kad viņa hormoni rimsies un viņš atradīs citu nodarbošanos.

Autore: Rita Lasmane

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar