Valsts iestāžu un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu kopējā vērtība 2025. gadā sasniegusi 277,65 miljonus eiro — par 102,46 miljoniem eiro jeb 58,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija.
2024.gadā IKT iepirkumiem tika atvēlēti 175,19 miljoni eiro jeb 6% no valsts un pašvaldību iepirkumu kopējās summas. Savukārt pērn šādu iepirkumu īpatsvars palielinājies līdz 9,24%.
Atsevišķi valsts budžeta izdevumi IT pakalpojumiem 2025. gadā sasnieguši 103 miljonus eiro. Šajā aprēķinā iekļautas valsts tiešās pārvaldes un neatkarīgās iestādes, bet nav ietvertas pašvaldības un kapitālsabiedrības.
VARAM norāda uz sadrumstalotību un zemu konkurenci
Ziņojumā par priekšlikumiem IKT pārvaldības pārmaiņām VARAM secinājusi, ka valsts IKT jomā saglabājas vairākas būtiskas problēmas. Ministrija norāda uz zemu konkurenci iepirkumos, nepietiekamu valsts pārvaldes speciālistu kapacitāti, sadrumstalotu projektu pārvaldību un pārmērīgu atkarību no ārpakalpojumiem.
Tāpat identificēts nepietiekams projektu lietderības pamatojums un publiskās informācijas trūkums par IKT investīcijām, to izmaksām un sasniegtajiem rezultātiem.
VARAM 2026. gadā veiktā iestāžu aptauja liecina, ka ministrijas IKT projektus joprojām lielākoties plāno, saskaņo, īsteno un uzrauga patstāvīgi. Informācijas aprite un projektu saskaņošana ar VARAM ne vienmēr tiek nodrošināta.
Tādēļ nevienai institūcijai pašlaik nav pilnīga pārskata par visiem valsts pārvaldē vienlaikus īstenotajiem digitālajiem projektiem, to kopējo budžetu, kavējumiem un sākotnējo izmaksu pārsniegumiem. Arī projektu priekšlikumi netiek vērtēti pēc vienotas digitālo investīciju lietderības metodikas, bet to uzraudzības kārtība atšķiras atkarībā no finansējuma avota.
VARAM ieskatā šāda sadrumstalotība apgrūtina publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts IKT projektiem.
Piedāvā stiprināt VARAM pilnvaras
Ministrija piedāvā valsts IKT pārvaldību pilnveidot trīs galvenajos virzienos.
Pirmais paredz paplašināt VARAM pilnvaras, ieviešot vienotu projektu lietderības vērtēšanas sistēmu, centralizētu risku uzraudzību un pārskatāmu IKT investīciju portfeli.
Otrais virziens ir valsts IKT atbalsta funkciju konsolidācija un kompetenču centru attīstīšana, tādējādi stiprinot valsts pārvaldes iekšējās zināšanas un mazinot atkarību no ārpakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt trešais paredz pārskatīt valsts IKT iepirkumu sistēmu un paplašināt konkurenci. VARAM iesaka izvērtēt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) katalogus, pavērt plašākas iespējas Eiropas Savienības piegādātājiem un stiprināt valsts iekšējo IKT kapacitāti.
Ministrijā uzsver, ka digitālās pārvaldes stiprināšanai nepietiek tikai ar VARAM digitālās transformācijas bloka pilnveidošanu – arī nozaru ministrijām savi darbības procesi jāpielāgo vienotai digitālās pārvaldes kārtībai.
Lielajiem IKT iepirkumiem noteikts moratorijs
Valdības vadītājs Andris Kulbergs (AS) ir pagarinājis sākotnēji uz mēnesi noteikto lielo IKT iepirkumu moratoriju. Līdz 2026. gada 16. augustam ministrijas un to padotības iestādes nedrīkst slēgt jaunus IKT izstrādes iepirkumu līgumus, tostarp veikt darījumus EIS e-katalogos, ja to vērtība pārsniedz 140 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ierobežojums attiecas arī uz valsts kapitālsabiedrībām. Savukārt pašvaldībām, neatkarīgajām institūcijām un citām atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām moratorijs nav saistošs, taču tās aicinātas rūpīgi izvērtēt iepērkamo pakalpojumu nepieciešamību un lietderību.
Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka moratorijs galvenokārt attiecas uz programmēšanas, informācijas sistēmu izstrādes, uzturēšanas un attīstības darbiem, kā arī ar tiem saistītām konsultācijām. Tas neattiecas, piemēram, tikai uz datoru, servertehnikas vai standarta programmatūras licenču iegādi.
Izņēmumi iespējami, ja iepirkums nepieciešams kritisko valsts informācijas sistēmu nepārtrauktai darbībai, kiberdrošības incidentu novēršanai, neatliekamu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei vai būtisku valsts interešu aizsardzībai. Šādi darījumi iepriekš rakstiski jāsaskaņo ar finanšu ministru.
Moratorija laikā pasūtītāji drīkst turpināt iepirkumu sagatavošanu un procedūras, tomēr līdz ierobežojuma termiņa beigām nedrīkst noslēgt jaunus līgumus, uz kuriem attiecas valdības vadītāja rezolūcija.
Avoti: VARAM, IUB, MK
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Problēma ir neatkarīgu ekspertu izmantošanā, jo tādi tiek ļoti rūpīgi un “pamatoti” atšūti balstoties uz vadošo politiķu un ierēdņu nekompetenci.