Valsts pārvaldes iestādēm līdz 1. septembrim varētu nākties atkārtoti izvērtēt visus lielākos plānotos un jau sāktos publiskos iepirkumus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi. Īpaša uzmanība būs jāpievērš informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts.
Plānots, ka izvērtēšana attieksies uz preču un pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vismaz 140 000 eiro, kā arī būvdarbu iepirkumiem vismaz viena miljona eiro vērtībā. Prasība aptvertu arī darījumus, kas tiek veikti Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos.
Tādējādi iecere neattiecas pilnīgi uz visiem publiskajiem iepirkumiem, bet gan uz tiem, kuri sasniedz noteiktās līgumcenas robežas un kuru īstenošanu pasūtītājs vēl var ietekmēt. Jau noslēgtie iepirkuma līgumi atkārtotajā pārbaudē netiktu iekļauti.
Vērtēs nepieciešamību, izmaksas un sadārdzinājuma riskus
Valsts kancelejai, ministrijām un to padotības iestādēm būs jāpārbauda gan jau izsludinātie, gan vēl tikai plānošanas stadijā esošie iepirkumi.
Izvērtējumā paredzēts analizēt piecus galvenos aspektus:
- vai iepirkums patiešām ir nepieciešams un tā vajadzība ir pietiekami pamatota;
- vai paredzētās izmaksas atbilst tirgus situācijai un iepirkuma mērķim;
- vai piegādātājiem izvirzītās prasības ir samērīgas;
- vai mērķi iespējams sasniegt ar citiem, lētākiem risinājumiem;
- vai iepirkums nerada sadārdzinājuma vai pārmērīgas atkarības riskus.
Būs jāpārbauda arī tas, vai netiek plānots iegādāties pārmērīgi sarežģītus vai nevajadzīgus risinājumus un vai tehniskajās specifikācijās ietvertās prasības ir samērīgas ar iepirkuma priekšmetu un apjomu.
Īpaši pārbaudīs IKT iepirkumus
Pastiprinātu uzmanību iecerēts veltīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem. Tas saistīts ar Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) rezolūciju par jaunu IKT izstrādes darbu pasūtīšanu.
Šajā jomā īpaši būs jāvērtē ne tikai projektu lietderība un izmaksas, bet arī prasību samērīgums, alternatīvu izmantošana un risks, ka valsts iestāde ilgstoši kļūst atkarīga no viena konkrēta tehnoloģiju piegādātāja.
Ministrijām izvērtējuma rezultāti līdz 2026. gada 1. septembrim būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik publiski pieejamajā informācijā nav norādīts, cik lielu ietaupījumu valdība cer panākt ar šo pārbaudi.
Uzdevumu varētu attiecināt arī uz valsts uzņēmumiem
Iepirkumus paredzēts pārskatīt arī kapitālsabiedrībās, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij. FM skaidro, ka iepirkumos izvēlētā cena var tieši ietekmēt valsts uzņēmumu sniegto pakalpojumu pašizmaksu un līdz ar to arī gala cenu patērētājiem.
Vienlaikus izvērtēšana nedrīkstētu apdraudēt valsts kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktību vai sabiedrībai būtisku pakalpojumu nodrošināšanu.
Nav paredzēts, ka tikai iepirkuma lielā vērtība pati par sevi būtu pamats tā apturēšanai. Katram pasūtītājam būs jāizvērtē konkrētā projekta nepieciešamība, izmaksas un iespējamās alternatīvas. Pēc pārvērtēšanas iepirkumu varēs turpināt, mainīt tā apjomu vai prasības, atlikt vai arī izbeigt, ja tas vairs netiek atzīts par lietderīgu.
Iecere papildina plašāku iepirkumu reformu
Lielo iepirkumu atkārtota pārbaude tiek plānota laikā, kad Latvijā jau sākta plašāka publisko iepirkumu sistēmas pārveide. Reformas mērķis ir samazināt birokrātiju, saīsināt procedūru ilgumu, palielināt konkurenci un panākt izdevīgāku valsts līdzekļu izmantošanu.
Publiskie iepirkumi veido būtisku Latvijas ekonomikas daļu – 2024. gadā to kopējā vērtība sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta. FM iepriekš lēsusi, ka sekmīga iepirkumu reforma varētu dot ietaupījumu 2-4% apmērā no publisko iepirkumu izdevumiem. Tomēr šīs aplēses attiecas uz reformas kopējo potenciālu, nevis tieši uz līdz septembrim iecerēto iepirkumu pārskatīšanu.
Avoti: Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Ministru kabinets
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!