Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Ietekme un nauda

Turpina augt Latvijas eksports uz Krieviju, neraugoties uz sankcijām

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā turpina augt Latvijas eksports uz agresorvalsti. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, no Latvijas uz Krieviju pārsvarā gan tiek vestas citās Eiropas valstīs ražotās preces, jo īpaši alkohols. Lai gan tas nav sankciju pārkāpums, Ārlietu ministrija atkārtoti mudina atteikties no sadarbības ar Putina režīma pārvaldīto valsti, vēsta TV3 Ziņas.

Eiropas Savienība pirmdien, 17. decembrī, ieviesa jau 15. sankciju kārtu pret Krieviju. Taču tirdzniecības saites ar agresorvalsti pilnībā nav pārrautas un to izmanto arī Latvijas uzņēmēji.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas publiskoto sarakstu, kas gan nav atjaunots kopš jūnija, uz Krieviju preces eksportē 128 Latvijas uzņēmumi.

Ārlietu ministres Baibas Bražes ieskatā sadarbība ar agresorvalsti tomēr būtu jāpārtrauc.

Par spīti šiem brīdinājumiem, eksports no Latvijas uz Krieviju aug. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ir audzis. “Ja mēs lūkojamies uz eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju, tad ir vērojams pieaugums,” pauž Ādmine.

2021. gadā no Latvijas uz Krieviju preces tika eksportētas pusotra miljarda eiro vērtībā. Pilna apmēra iebrukuma pirmajā gadā eksporta vērtība palielinājās līdz 1,7 miljardiem,

ko Muitas pārvaldē tikai daļēji skaidro ar inflāciju. Kāpums turpinājās arī pērn. Un dati par šā gada deviņiem mēnešiem liecina, ka eksporta vērtība varētu sasniegt pagājušā gada līmeni.

Jau iepriekš plaši izskanējis, ka Latvija aizvadītajos gados kļuvusi par alkohola eksporta lielvalsti, Krieviju nodrošinot ar viskiju, vīnu un arī citiem dzērieniem, kas pārsvarā ražoti citviet Eiropā.

Kopš sankciju ieviešanas jauna tendence ir Latvijas eksporta būtisks pieaugums uz Centrālāzijas valstīm. Amatpersonas to saista ne vien ar jaunu tirgu apgūšanu, bet arī ar Krievijai noteikto sankciju apiešanu.

Ārlietu ministrija uzņēmējus atkārtoti mudina nesadarboties ar Krieviju. Taču statistika liecina, ka eksports no Latvijas uz agresorvalsti aug.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (15)

15 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Ints
1 g. atpakaļ

Kā ar importu no Krievijas?

Antuāns Jeblāns
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Ints

Ar importu ir tā:
Latvijas Pastā – labāk neriskējiet.
Cilvēks (LV pilsonis) gribēja no Krievijas nopirkt ņeržas kastīti. LV Pasta nodaļā tā arī pateica, ja mūsu pusē nekonfiscēs, tad Krievijas pusē var konfiscēt. Vpedū, 50€ arī ir nauda, nesūtam.

cene!
1 g. atpakaļ

vai tās sliedes nevar nojaukt aiz Rēzeknes?//

Centralka
1 g. atpakaļ

Smirdígie Impji turpina atbalstít terorstu valsti…

turlais
1 g. atpakaļ

A LDz peļņu nevajag?

Killemall
1 g. atpakaļ

Tas priecē. Vismaz kadam smadzenes ir.

Antuāns Jeblāns
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Killemall

Kur viņas ir?

Jautājums
1 g. atpakaļ

Bražīte , tu samaksāsi līgumos negūto peļņu par nesankcionētām precēm?

coco
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Jautājums

peļņa nav dzīvē galvenais – to cilvēkiem ar zemu goda prāta līmeni grūti saprast

SDR
1 g. atpakaļ

Tagad jau ziema, visi būs sapirkušies briketes, tāpēc atļaušos uzrakstīt ko piedzīvoju šoruden. Man labākais čoms uzņēmējs. Sēžam virtuvē, pļāpājam. Piebrauc viņam biznesa partneris, jaunāks par mani pusis dārgā auto. Uzreiz redzams ka veiksmīgs cilvēks. No Baltkrievijas pa lēto importē dažādas preces, galvenokārt kurināmās briketes. Pēc tam pārdod kā Latvijā ražotas, nedaudz lētāk kā vietējā tirgus cena, bet vienalga pa dārgo. Cilvēki ar īrētām piekabēm pat no tālienes brauc, jo var dabūt nedaudz lētāk kā citur. Ir cilvēki kuri pateicoties sankcijām dzīvo ļoti.

Mēlonis Šmasks
1 g. atpakaļ

Turpina barot Krieviju un kunkstēt ka vajag vairāk naudas aizsardzībai. Dauņu valsts utubungas.

turlais
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Mēlonis Šmasks

Ir sankciju preces un pārējās.Te iet runa par nesankciju. Pie tam daudzas preces iet tranzītā.

Statistika
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  turlais

Te nav raksts par tranzītprecēm, bet par eksport.
Turklāt pilnīgi droši pusi no tranzītā deklarētajām precēm var ieskaitīt kā faktiski uz fašistisko Krieviju eksportētās, jo tās nekad nenonāk līdz deklarētajam galamērķim.

Antuāns Jeblāns
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Statistika

Nu jā, mēs to zinam, bet kāpēc tad nevar aizvērt to robežu?
Kur problēma?
Akal vaig refer-endum?

Antuāns Jeblāns
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  turlais

Tie kas Tevi “samīnusoja” ir 3,1415impji.
Es visulaik saku ka tranzīts un eksports ir 2 dažādas lietas.
BET! Kam jāpievērš uzmanība?
Paskaties alkohola plauktus. Danszka – 16€, Bojārišņiks – 8€.
AGL saka spasībo.
Neenu es pats dzeru ne-AGL šmigu. Bet citi pabalsta batjku.

Dalīties ar rakstu