Savādais Latvijas dzelzceļa iepirkums

Guntars Gūte, Diena

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs. Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.

A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

LDz nesniedza tiešas atbildes uz Dienas jautājumiem par konkursa komisijas lēmuma iemesliem un kādēļ pēc lētākā piedāvājuma izslēgšanas no konkursa izlemts slēgt līgumu ar BMGS-Fima-Alstom, nevis, piemēram, izsludināt atkārtotu konkursu.

“LDz pamatojumu par pieņemto lēmumu saistībā iepirkuma rezultātu sniegs gan IUB, gan arī iesnieguma iesniedzējam A.C.B.. LDz pilnībā respektē ikviena pretendenta tiesības likumā noteiktajā kārtībā vērsties IUB ar iesniegumu, ja tas uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums. Tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd A.C.B. iesniegums tiek izskatīts IUB un tieši tā ir kompetentā iestāde, kas pieņems lēmumu par iesnieguma pamatotību vai, gluži otrādi, nepamatotību, šobrīd no plašākiem paskaidrojumiem mēs atturēsimies,” Dienai norādīja LDz preses sekretāre Agnese Līcīte. Līdz ar to Dienai nebija iespējams uzzināt precīzus LDz konkursa komisijas lēmuma argumentus.

Arī satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) komentārs ir diezgan vispārīgs: “Saimnieciska un atbildīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem, godīga un saprotama iepirkumu organizēšana – šie ir būtiski pamatprincipi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, tajā skaitā arī attiecībā uz LDz. Iepirkuma procesu norisi valstī uzrauga IUB. Ja kādam uzņēmējam ir pretenzijas pret iepirkuma norisi, IUB ir tā institūcija, kas pēc iepazīšanās ar dokumentāciju un visu pušu argumentiem var izvērtēt, vai procedūras un lēmumi ir bijuši pareizi. (..) Šis projekts tiek īstenots ar ES līdzfinansējumu, tādēļ paļaujamies, ka uzņēmums iepirkuma procedūrai pievēršas ar dubultu rūpību.” Jāatgādina, ka T. Linkaits pēc stāšanās amatā diezgan asi iestājās pret iepriekšējo LDz vadību, arī pārmetot nepamatotus tēriņus.

A.C.B. uzskata, ka LDz rīcība ir juridiski nepamatota un A.C.B. piedāvājums atbildis visām iepirkuma nolikuma prasībām. Uzņēmuma komunikācijas konsultants Jānis Andžāns pauda, ka lēmums par izslēgšanu no konkursa skaidrots ar it kā neatbilstošu uzņēmuma pieredzi, proti, nolikumā definēts, ka pretendentam jābūt pieredzei, izbūvējot dzelzceļa infrastruktūras objektu ne mazāk kā 30 miljonu eiro vērtībā, A.C.B. to apliecinājis. Tomēr piedāvājuma vērtēšanas gaitā LDz minētās nolikuma prasības interpretāciju nepamatoti sašaurinājis un pārveidojis, tādējādi mainot tās formulējumu un būtību.

Arī konkursa gala lēmumā LDz norāda, ka A.C.B. no konkursa izslēgts, jo tas neesot kvalificējies visām nolikuma prasībām. Proti, pretendentam bija jāuzrāda apliecinājums, ka tas izbūvējis vai pārbūvējis vismaz vienu dzelzceļa infrastruktūras objektu, nepārtraucot vilcienu kustību būvniecības laikā, no tiem vismaz viens ir par summu ne mazāk kā 30 miljonu eiro bez PVN. Kā noprotams, BMGS-Fima-Alstom atbilstība šim kritērijam LDz ieskatā ir bijusi, bet attiecībā uz A.C.B. tas ticis uzskatīts kā neizpildīts. 

Savukārt A.C.B. Dienai norāda, ka savā piedāvājumā iekļāvis pieredzes apliecinājumu – darbojoties pilnsabiedrības Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders ietvaros, ir īstenots LDz otrā sliežu ceļa būvniecības projekts Skrīveri–Krustpils, kura kopējā summa bijusi 105,7 miljoni eiro. Turklāt apstrīdētā konkursa nolikumā nav minēts, ka pretendentam šāda apjoma projekts bijis jāīsteno kā atsevišķai juridiskai personai, nevis personu apvienības ietvaros. Līdz ar to A.C.B. uzsver, ka visām konkursa prasībām atbildis un bija iesniedzis nepieciešamos apliecinājumus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Pārpublicēts no Diena.lv