Finansējumu dzelzceļa projekta “Rail Baltica” Rīgas posmam plānots piesaistīt, pārdalot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus no transporta jomas projektiem, kuriem ir redzams risks, ka tos laikā nepaspēs īstenot, atklājuši SM pārstāvji.
Savukārt, komentējot, kad varētu lemt par šādu pārdali, ministrijā norādīja, ka vēl ir pāragri minēt konkrētus datumus, jo darbs turpinās.
Papildu SM sadarbībā ar par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) un Finanšu ministriju (FM) gatavo “Rail Baltica” projekta ilgtermiņa finansēšanas plānu, kas paredz priekšlikumus projektam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai no dažādiem finansējuma avotiem un ietver individuālus finanšu un investīciju risinājumus projekta īstenošanai, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu.
Satiksmes ministram uzdots līdz šā gada 30.septembrim iesniegt plānu izskatīšanai valdībā, skaidroja ministrijā.
Ministrijā atgādināja, ka 2023.gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumā “Rail Baltica” projektam Latvijā piešķirts līdzfinansējums 346 miljonu eiro apmērā, tomēr Rīgas posmā pieteiktās aktivitātes šajā uzsaukumā netika atbalstītas.
Plānots, ka 2024.gada EISI uzsaukumu izsludinās šogad 24.septembrī ar pieteikuma termiņu līdz 2025.gada 21.janvārim, kurā Latvija plāno pieteikt tiešā savienojuma aktivitātes, kuras atbilstoši projekta ieviešanas plānam ir jāveic kā nākamās un kurām prioritāri nepieciešams pieteikt finansējumu, skaidroja ministrijā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka SM vēlas mēģināt pārdalīt SM rīcībā esošās ES fondu programmas, kurās var redzēt potenciālu risku, ka iepriekš plānotie projekti nerealizēsies. “Mēs skatāmies uz Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējumu, kura investīciju termiņš ir 2026.gada beigas. Mēs skatāmies arī uz Kohēzijas fondu, kuram ir garāks investīciju posms, bet arī tur mēs saredzam atsevišķus projektus, kuros ir diezgan augsts neīstenošanas risks,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka galvenokārt tie būtu dzelzceļa projekti, piebilstot, ka šajā gadījumā finansējums tāpat paliktu dzelzceļa infrastruktūrā.
Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) finanšu perioda no 2021.gada līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) apstiprinājusi finansējumu 346,1 miljona eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā.
Finansējums paredzēts prioritāro “Rail Baltica” aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.
Līdzfinansējums paredzēts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa un Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei. Tāpat papildu finansējums piešķirts daļai no būvdarbu uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības novērtējumiem, informē ministrijā.
Savukārt finansējumu nepiešķīra uzbēruma izbūvei no Rīgas lidostas virzienā uz centru un pārvadam pār Kārļa Ulmaņa gatvi, dzelzceļa tiltam pār Daugavu Rīgā, augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei trases Ziemeļu posmā, kā arī zemju atsavināšanai.
Tāpat zināms, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!