Pērn visdāsnāk atalgoto valsts amatpersonu saraksta augšgalā nokļuvis “PNB bankas” maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš, kurš no saimnieciskās darbības un advokāta darba vidēji mēnesī nopelnījis gandrīz 14 Valsts prezidenta mēnešalgas jeb 109 000 eiro, vēsta žurnāls “Ir”, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.
Otrā pelnošākā valsts amatpersona pērn bijusi lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kura kontā ienākuši 1,27 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gadu Gausa ienākumi palielinājušies par 53%, sasniedzot vidēji 105 900 eiro mēnesī. Tik lielus ienākumus nav saņēmis neviens cits valsts kapitālsabiedrības vadītājs.
Gausam topā seko “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas administratore Argita Jaunsleine, kura no savas saimnieciskās darbības pērn nopelnījusi vidēji 25 000 eiro mēnesī, raksta žurnāls “Ir”.
Nākamais labāk atalgotais ir “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kura vidējie ienākumi mēnesī bijuši ap 24 300 eiro.
Stipri lielāku atalgojumu nekā gadu iepriekš saņēmis arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, nopelnot vidēji 13 600 eiro mēnesī, kas ir 68% pieaugums.
Tikmēr “Latvijas loto” valdes priekšsēdētāja Edgara Lediņa atalgojums palielinājies par 41%, viņam saņemot vidēji 9800 eiro mēnesī, bet “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētāja un “Latvijas autoceļu uzturētāja” padomes priekšsēdētāja Renāra Griškeviča ienākumi palielinājušies par 7%, viņam saņemot vidēji 12 300 eiro mēnesī.
Ievērojamus ienākumus, kas gan nav bijuši saistīti ar valsts pārvaldi, pērn guvis Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. Kopumā viņa kontā ieripojuši 1,03 miljoni eiro, kas pamatā ir ienākumi no dažādiem starptautiskiem festivāliem, saimnieciskās darbības un citiem ienākumiem no dažādām Vācijas bankām, raksta “Ir”.
Tikmēr nu jau bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems (KuK) pērn ieguvis 340 000 eiro no īpašuma pārdošanas. Deputāts deklarācijā komentē, ka “īpašums tika pārdots sakarā ar Latvijas Republikas izvērsto vajāšanu pret mani un centieniem materiāli iznīcināt”.
Kamēr daļai amatpersonu bijuši lieli ienākumi, citi tikuši pie ne mazāk brangām dāvanām. Piemēram, satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks (NA) pērn saņēmis 33 000 eiro dāvanu no mātes, gadu iepriekš – 23 000 no tēva, bet vēl pirms tam – 58 000 no abiem vecākiem. Iesalnieka tēvs Juris šīs dāvanas atšifrējis savās ienākumu deklarācijās, kas sniegtas par 2021. un 2020.gadu, – tās paredzētas ģimenes mājas būvniecībai.
Dāsnas dāvanas no ģimenes locekļiem “Ir” pamanījis arī vairāku maksātnespējas administratoru deklarācijās. Piemēram, Elīna Karstā saņēmusi 123 000 eiro no vīra un 22 000 eiro no mātes, Natālija Sidorova – 100 000 eiro no vīra un 5000 no mātes, bet Svetlana Titova – 40 000 no vīra.
No visām amatpersonu deklarācijām, kuras izpētījis “Ir”, vislielākos uzkrājumus bankas kontos uzrādījuši Egils Siliņš (2,25 miljoni eiro), Martins Gauss (645 000 eiro) un bijušais Ventspils domes priekšsēdētājs, Aivars Lembergs (605 000 eiro).
Tikmēr skaidrā naudā Lembergs deklarējis 135 000 eiro uzkrājumu, deputāts Ainārs Šlesers (LPV) – 120 000 eiro, bet maksātnespējas administrators Ainārs Vīnkals – 118 000 eiro.
Lai gan Valsts prezidenta alga Egilam Levitam nav ļāvusi ierindoties vislabāk apmaksāto amatpersonu topa virsotnē, tomēr viņa deklarācija izceļas ar prāviem ieguldījumiem dažādos finanšu instrumentos – nepilnu 970 000 eiro apmērā. Pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens obligācijās un naudas tirgus instrumentos ieguldījis 355 000 eiro, bet “Latvijas Valsts mežu” valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš ieguldījumu fondos glabā 175 000 eiro.
Tikmēr nu jau bijusī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) izceļas ar prāvu nekustamo īpašumu skaitu. Viņai pašai vai kopīpašumā pieder 19 nekustamie īpašumi Rīgā un viens Mārupē.
Vēl lielāku īpašumu skaitu “Ir” izdevās pamanīt vienīgi maksātnespējas administratora Alekseja Panasina deklarācijā – viņam pašam vai kopīpašumā pieder 21 nekustamais īpašums, pārsvarā dzīvokļi Rīgā.
Tikmēr skaitlis, ko nevar pārspēt neviena valsts amatpersona, ir parādsaistības, kurās jau pirms krietna laika iedzīvojies Aivars Lembergs, – 15,6 miljoni eiro, vēsta žurnāls, atsaucoties uz VID datiem.
Avots: nra.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Gauss nevar uzkrāt vairāk, jo 2/3 no tās “algas” aiziet “otkatos”.
Kofiscēt un nolinčot piermos 10!
Kā Jūs domājat, no kurienes šis naudas? “Jānis Iesalnieks (NA) pērn saņēmis 33 000 eiro dāvanu no mātes, gadu iepriekš – 23 000 no tēva, bet vēl pirms tam – 58 000 no abiem vecākiem.”
Vai nebūs labas firmas vecīšiem uztaisītas?
Te jau tāda izlase uztaisīta un neredz simtiem brīnumvaroņu ,kas berzējas intervālā ap mediķu vadoni naudas mašīnā RSU. Tur tie īpašie policisti un žurnālisti kopā ar mediķu amatniekiem visi apgūst proktoloģiju
Naudas ir tik daudz kā nekad! Tāpēc valdībai vajag harmonozēt atalgojumu visām valsts struktūrām, kas nodrošina valsts eksistenci. Un minimālai algai jābūt 2 000 eiro mēnesī un maksimālai 6 000 eiro. Varbūt var arī palielināt vēl lielāku atalgojumu, bet atalgojuma starpība nedrīkstētu pārsniegt 3 reizes. Ja cilvēks jūtas vērtīgāks, tad lūdzu pierādi to veidojot savu uzņēmējdarbību.
Jaunieši, mācaties nevis fiziku, bet maksātnespējas administrēšanu. Itsevišķi skatoties uz valsts parāda pieauguma tempiem, maksātnespējas admini būs ļoti pieprasīta profesija.
Skaisti, ja var ticētnostāstiem, tad Nobela prēmija ir viena Gausa (nejaukt ar fiziķi) gada alga, bet vai Air baltic visai apšaubāma vadīšana ir ekvivalenta visai cilvēcei svarīgas lietas atklāšanai, izveidei u.c.?
Te kādam piemirsies kādā valstī dzīvo. Piemirsies, par ko balsojis vēlēšanās un v;el sliktāk -kurus nav izsvītrojus. Demorātijai un bezatbildībai ir sava cena arī mērķos.
Būtu labi, ja tā nauda tiešām tiktu nopelnīta nevis dabūta par to uz kā sēž (beņķi). 90% gadījumos šādu vadītāju ieguldījums ir visai minimāls.
Muļķu zemē dažiem veicās!
Dažreiz nožēloju ka izvēlējos studēt inženiertehniskās zinātnes. Atceros kā pārdomāju ar ko nākotnē gribu nodarboties. Izvēlējos studēt inženierzinātnes, jo tā tēma tuvāka sirdij. Sapratu, ka varu arī iet citu ceļu, kur ir lielāka nauda, bet kas man neliekas interesanti. Šodienas acīm skatoties varu teikt ka jauniešiem, ja vien neplāno pārcelties uz ārzemēm, LV nav jēgas mācīties eksaktās zinības kā pa TV Bergs stāsta. Ja dzīvi plāno saistīt ar LV, tad jāmācās par maksātnespējas administratoru, vai arī ja negrib mācīties tad jāapgūst pārdošana. Ja kas bez izglītības pārdodot piemēram lietotus auto var nopelnīt vairāk kā citi ar augstāko izglītību. Un vispār… lasīt vēl »