Latvijas pensiju fondu ieguldījumu samazinājums Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka “BaltCap” Infrastruktūras fondā pēc bijušā “BaltCap” Infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa iespējami piesavinātajiem aktīviem ir aptuveni 1,7 miljoni eiro, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.
Latvijas Bankas pārstāvji informēja, ka Latvijas otrā pensiju līmeņa jeb valsts fondētās pensiju shēmas trīs ieguldījumiem plāniem ir ieguldījumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “BaltCap” Infrastruktūras fondā. Visu plānu kopējā ieguldījumu vērtība 2023.gada 30.septembrī bija 15,8 miljoni eiro, veidojot 1,13% no minēto plānu aktīviem.
Savukārt 2023.gada decembrī ieguldījumu plānu pārvaldnieki veica ieguldījuma pārvērtēšanu, ņemot vērā saņemto fonda aktīvu ārpuskārtas vērtējumu un informāciju par nodarītajiem zaudējumiem.
Ņemot vērā minēto, 2023.gada 31.decembrī kopējais ieguldījums “BaltCap” Infrastruktūras fondā bija 14,1 miljons eiro, ieguldījumu īpatsvaru plānu aktīvos samazinot līdz 0,95%.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidroja, ka turpmākie soļi ir atkarīgi no “BaltCap” Infrastruktūras fondā pašlaik notiekošās izmeklēšanas rezultātiem par konstatētajiem nodarījumiem. Latvijas Banka seko līdzi situācijas attīstībai un uztur ciešu informācijas apmaiņu un sadarbību ar pārējiem Baltijas valstu uzraugiem.
Jau ziņots, ka Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks “BaltCap” ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā “BaltCap” infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma “Olympic Casino Group Baltija” un tā Igaunijas akcionāra “OB Holding 1”, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts “Verslo žinios”.
Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi – “Žvirgždaičiu energija”, “Nullus” un “Moelta” – lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.
Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.
Viens no četriem “BaltCap” vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja “Verslo žinios”, ka bijušajam partnerim Stepukonim bija “BaltCap” uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.
Prasījuma summa var mainīties, jo “BaltCap” joprojām veic fonda pārvaldīto uzņēmumu finanšu revīziju.
Lietuvas prokuratūra pagājušā gada novembrī sāka pirmstiesas izmeklēšanu par to, ka Stepukonis varētu būt piesavinājies līdzekļus. “BaltCap” tajā pašā mēnesī pavēstīja, ka ir atlaidis Stepukoni par nesaimniecisku rīcību, un vērsās tiesībaizsardzības iestādēs.
Uzņēmums pēc tam paziņojumā norādīja, ka “pārkāpums tika atklāts fonda finanšu direktoru veiktās kārtējās pārbaudes laikā, un tas ir radījis finanšu zaudējumus”.
Gustainis, kurš pārņēma “BaltCap” infrastruktūras fonda vadību, pēc tam norādīja, ka zaudējumi attiecas tikai uz vienu personu, vienu fondu un dažiem tā portfeļa uzņēmumiem un neietekmē citus “BaltCap” pārvaldītos fondus.
“BaltCap” infrastruktūras fondā investējuši arī pensiju fondi.
Igaunijas mediji šonedēļ ziņoja, ka saistībā ar šo līdzekļu izlaupīšanu Igaunijas banku “Swedbank”, SEB and LHV pensiju fondu zaudējumi sasnieguši vairākus miljonus eiro.
Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus piektdien žurnālistiem atzina, ka zaudējumus cietuši arī Lietuvas pensiju fondi, kas ieguldījuši šajā fondā, taču atteicās atklāt zaudējumu summu. Pēc Gustaiņa teiktā, fondā investējuši Lietuvas “Swedbank” un SEB pensiju fondi.
“BaltCap” infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata ir iesaistīts arī Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.
Baltijas valstu privātā kapitāla ieguldījumu fonds “BaltCap” kopš 1995.gada investējis vairāk nekā 100 dažādu nozaru uzņēmumos un piesaistījis kopējo kapitālu vairāk nekā 700 miljonu eiro apmērā. “BaltCap” ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, kā arī Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja no Stepukoņa viņa zagto naudu nevar dabūt atpakaļ, tad Lietuvas valdībai to butu jāatvieto.