Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja peļņu 65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 28,7 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2025.gada 28.februārī bija 29,8 miljardi eiro, kas ir par 5,5% jeb 1,561 miljardu eiro vairāk nekā 2024.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,238 miljardi eiro.
Februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 14,124 miljardi eiro, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 14,028 miljardus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 95,8 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums 2025.gada februāra beigās bija 19,513 miljardi eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 18,245 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,268 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 6,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 13,1%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves februāra beigās bija 3,739 miljardi eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2024.gada februāra beigās.
2024.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 521,5 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2023.gadā, tostarp pērn pirmajos divos mēnešos – 96 miljoni eiro.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Swedbanka mani “skrūvē”.