FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījuma dati liecina, ka ārvalstu investoru vērtējums attiecībā uz investīciju klimata pievilcību Latvijā 2020.gadā ir nedaudz uzlabojies – ja 2018.gadā piecu baļļu skalā investori to novērtējuši ar 2,5, bet 2019.gadā ar 2,6, tad pērn vērtējums pieaudzis līdz 2,7.
Novērtējuma pozitīvās izmaiņas atspoguļojas arī Lursoft apkopotajos datos par ārvalstnieku ieguldījuma apjomu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. 2020.gada beigās uzkrāto ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedzis 7,6 miljardus eiro, kas gada laikā, pretstatā iepriekšējo gadu kritumam, ir pieaugums par 156,68 milj. EUR. Lielākā daļa, t.i., 76,85% no kopējās ieguldījumu summas, ieguldīta Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos.
Uz Ārvalstu investoru padomes jautājumiem pētījuma ietvaros par investoru turpmākajiem plāniem, gandrīz 68% ārvalstu investoru atbildējuši, ka tie plāno palielināt investīciju apjomu, bet 27% snieguši noraidošu atbildi. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, šī gada pirmajā mēnesī ārvalstnieku ieguldījumu uzkrātais apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 16,57 milj. EUR.
Lursoft izpētījis, ka uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms pērn palielinājies 49 pašvaldībās, 13 pašvaldībās izmaiņas ieguldījumu apjomā nav notikušas, savukārt pārējās ārvalstnieku ieguldījumu apjoms samazinājies, tostarp Aglonas novadā gada beigās nebija vairs neviena uzņēmuma ar ārvalstu ieguldījumu pamatkapitālā.
Visstraujākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums reģistrēts Limbažu novadā. Lursoft apkopotie dati parāda, ka 2019.gada beigās Limbažu novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 2,57 milj. EUR, savukārt 2020.gada beigās to summa palielinājusies jau līdz 11,64 milj. EUR, kas ir pieaugums par 353,67%, neskatoties uz to, ka, piemēram, novembrī no SIA “Schillhorn” pamatkapitāla izņemti 76,50 tūkst. EUR.
Lursoft izpētījis, ka straujo ārvalstu ieguldījumu Limbažu novada uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā nodrošinājis SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” pamatkapitāla palielināšana. 2013.gadā uzņēmums reģistrēts ar 1 lata pamatkapitālu, kas pāris mēnešus vēlāk palielināts līdz 2000 latiem, kas 2014.gadā pārkovertēti uz 2845 eiro. Līdz aizvadītā gada jūlijam SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” vienīgais īpašnieks bija SIA “Meža salas”, kur darbība šī gada sākumā izbeigta, savukārt 2020.gada jūlijā par SIA “MEŽA SALAS Tourism Projects” jauno kapitāldaļu turētāju kļuva igauņu uzņēmums OU “Trade Evolution”, kas Limbažu novadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis 8,62 milj. EUR.
Otrs lielākais pamatkapitāla pieaugums Limbažu novadā 2020.gadā reģistrēts kūdras ieguves uzņēmumam SIA “AHO”, kura pamatkapitālu lietuviešu UAB Rekyva palielinājis no 2,8 tūkst. EUR līdz 502,81 tūkst. EUR. Caur minēto lietuviešu kompāniju par SIA “AHO” patiesajiem labuma guvējiem reģistrētas divas personas no Vācijas – Artur Martens un Johann Martens.
TOP 5 pašvaldības, kurās 2020.gadā visievērojamāk palielinājies uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos:
- Limbažu novads: +353,67%;
- Baldones novads: +107,41%;
- Kārsavas novads: +68,93%;
- Alsungas novads: +67,53%;
- Cesvaines novads: +56,58%.
Lai gan starp visām Latvijas pašvaldībām Baldones novads atrodas 87.pozīcijā līdzās Raunas un Jaunpils novadiem, pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma pieauguma tas pērn ierindojies augstajā otrajā vietā. Lursoft dati rāda, ka Baldones novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki 2020.gada beigās bija ieguldījuši 129,43 tūkst. EUR, kas ir par 107,41% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielās izmaiņas saistītas galvenokārt ar viena uzņēmuma – tējas un kafijas pārstrādes nozarē strādājošā SIA “Solid Coffee” – izmaiņām dalībnieku un to ieguldījumu sastāvā.
Ar negatīvu tendenci uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjomā 2020.gads iezīmējies 54 pašvaldībās. Līdzās jau pieminētajam Aglonas novadam, kurā līdzšinējā ieguldījumu summa sarukusi līdz 0 eiro, būtisks kritums reģistrēts vēl vairākos novados, tostarp, Carnikavas un Ventspils novados.
Tiesa, izpētot iemeslu straujajam ārvalstu ieguldījumu kritumam Carnikavas novadā, jāsecina, ka tas nav saistīts ne ar uzņēmuma likvidēšana, ne investora aiziešanu no Latvijas. Lursoft izpētījis, ka vēl 2019.gadā Carnikavas novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 4,76 milj. EUR, bet pērn šī summa sarukusi līdz 204,12 tūkst. EUR. Tas saistīts ar AS “SMW Group” akcionāru maiņu. Ja līdz šim kā AS “SMW Group”, kura pamatkapitāls ir 4,63 milj. EUR, lielākais akcionārs bija reģistrēts igauņu MagnesiumCom OU (98,16%), tad pērn par šo daļu turētāju reģistrēts Marks Lisņanskis, kurš arī iepriekš bija norādīts kā Carnikavas novadā reģistrētā AS “SMW Group” patiesais labuma guvējs. Tikmēr Ventspils novadā kritums saistīts ar holdingkompānijas SIA “Puses” likvidāciju. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 11,37 milj. EUR, un starp tā dalībniekiem bija uzņēmumi Lihtenšteinā, Panamā, Britu Virdžīnu salās, savukārt 16,30% tā kapitāldaļu piederēja Valentīnam Kokalim, bet 20,92% – Uldim Pumpuram. Jānorāda, ka SIA “Puses” nebija norādīti patiesie labuma guvēji. Likvidētajam SIA “Puses” iepriekš bijuši reģistrēti vairāki nodrošinājumi.
Lursoft dati rāda, ka vēl bez Aglonas novada, kurā šobrīd nav reģistrēts neviens uzņēmums ar ārvalstnieku ieguldījumiem pamatkapitālā, šādu uzņēmumu 2020.gada beigās nav bijis arī Baltinavas, Rugāju un Vārkavas novados.
Tikmēr lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars aizvadītā gada beigās bija reģistrēts Babītes novadā, kur no visiem pašvaldības teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu kapitālu piesaistījuši 19% uzņēmumu. Kopumā 2020.gada beigās Babītes novadā bija reģistrēti 1426 uzņēmumi, no tiem 271 ar ārvalstu kapitālu. Jāpiebilst, ka aizvadītā gada izskaņā šo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 59,42 milj. EUR. Uzkrātā ieguldījumu summa gada laikā palielinājusies par 910,67 tūkst. EUR. Lursoft izpētījis, ka starp Babītes novada uzņēmumiem vislielākais ārvalstnieku ieguldījums pamatkapitālā reģistrēts nekustamā īpašuma nozarē strādājošajam SIA “LMH”. Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 14,50 milj. EUR, un šo summu uzņēmumā ieguldījis Kiprā reģistrētais Albercom Limited. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Boriss Bobrovnikovs no Lielbritānijas, kura pastāvīgās dzīvesvietas adrese, pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, reģistrēta Bahreinā.
TOP 5 pašvaldības, kurās uz 2020.gada 31.decembri reģistrēts lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars:
- Babītes novads: 19,00%;
- Rīga: 18,10%;
- Mārupes novads: 14,95%;
- Jūrmala: 14,40%;
- Dagdas novads: 13,99%.
No Babītes novada daudz neatpaliek arī Rīga, kur no visiem uzņēmumiem ar ārvalstu pamatkapitālu ir 18,10% kapitālsabiedrību. Lielākos ieguldījumus Rīgā piesaistījuši monetārās starpniecības nozarē strādājošie uzņēmumi (1,07 miljardi eiro), tāpat arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu (911,19 milj. EUR) un holdingkompānijas (444,36 milj. EUR). Savukārt, analizējot ārvalstnieku veiktos ieguldījumus galvaspilsētu uzņēmumu pamatkapitālos pēc to valstspiederības, pirmajās vietās ierindojas Zviedrija (875,76 milj. EUR), Lietuva (723,29 milj. EUR) un Vācija (604,81 milj. EUR).
Starp TOP 5 pašvaldībām ar augstāko ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvaru ierindojas arī Mārupes novads un Jūrmala, savukārt lielākais pārsteigums ir saraksta piektajā pozīcijā esošais Dagdas novads, kur no visiem reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem 2020.gada beigās ar ārvalstu kapitālu bija nepilni 14% uzņēmumu. Gadu iepriekš Dagdas novadā ar ārvalstu kapitālu bijuši vien 5,11% uzņēmumu.
Lursoft izpētījis, ka pērn būtiskās izmaiņas reģistrētas lielā mērā pateicoties Aliaksei Kandratsionak no Baltkrievijas, kurš kļuvis par kapitāldaļu turētāju 25 uzņēmumiem, kuru juridiskās adreses pārceltas no citām Latvijas pašvaldībām uz Dagdas novadu. Kopumā Aliaksei Kandratsionak šobrīd pieder daļas 68 uzņēmumos. Tiesa, iepazīstoties ar šo uzņēmumu darbības rezultātiem, jāsecina, ka vairumam no tiem turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Daļai uzņēmumu jau vairākus mēnešus nav aktuālu amatpersonu, vēl daļai reģistrēti nodokļu parādi, savukārt atsevišķu uzņēmumu darbība ir jau izbeigta.
Šobrīd lielākie ieguldījumi Dagdas novadā reģistrēti no Dānijas – 130,36 tūkst. EUR. No tiem 126,38 tūkst. EUR lielus līdzekļus dāņu Dagda ApS ieguldījis lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Brīvība” pamatkapitālā, līdz ar to arī lauksaimniecības nozare Dagdas novadā ir lielākā pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma. Tai seko sabiedriskā ēdināšana ar 33,44 tūkst. EUR lieliem ārvalstu ieguldījumiem.
!function(e,i,n,s){var t=”InfogramEmbeds”,d=e.getElementsByTagName(“script”)[0];if(window[t]&&window[t].initialized)window[t].process&&window[t].process();else if(!e.getElementById(n)){var o=e.createElement(“script”);o.async=1,o.id=n,o.src=”https://e.infogram.com/js/dist/embed-loader-min.js”,d.parentNode.insertBefore(o,d)}}(document,0,”infogram-async”);Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Lursoft
Nudien jāpriecājas, ka kāds vēl vispār šeit iegulda naudu, taisa darbavietas apstākļos, kad mūsu valsti vada tāāds tirliņu bars, kuriem nav ne mazākās vīzijas par valsts (nevis savu personīgo) attīstību, kuriem nav ne mazākās varas apziņas un sajēga, kā to izmantot valsts labumam. Tā kā paldies ikvienam privātam uzņēmējam, un @irsā visu ierēdniecību!