Daudzos Zemkopības ministrijas, VARAM un VID iepirkumos figurē politiķu radi un ziedotāji

Daudzos Zemkopības ministrijas (ZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), to padotības iestāžu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iepirkumos bieži uzvarējuši uzņēmumi, kas saistīti ar politiķu radiem un ziedotājiem, vēsta žurnāls “Ir”.

ZM un padotības iestādes

Kopš Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) stāšanās zemkopības ministra amatā 2019. gadā, vairāku miljonu vērtos ministrijas iepirkumos uzvarējis viņa partijas biedra, ilggadējā Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina dēlam Kārlim Kiršteinam daļēji piederošais datorprogramēšanas uzņēmums “Autentica”. Šī firma nepilnu četru gadu laikā uzvarējusi ZM un tās padotības iestāžu iepirkumos par 11,9 miljoniem eiro.

Pirmo ZM iepirkumu uzņēmums ieguvis mēnesi pirms Gerharda sēšanās ministra krēslā, bet nākamajos četros gados konkursos par ministrijas informācijas sistēmu pilnveidi un programmatūru izstrādi gan atsevišķi, gan startējot kopā ar citu uzņēmumu, tas ieguvis vēl 8,8 miljonus eiro.

Apjomīgie iepirkumi 2019. gadā ļāvuši uzņēmumam pirmoreiz gadu noslēgt ar vairāk nekā miljona eiro peļņu, liecina “Lursoft” informācija. Līdzīgi peļņas rādītāji saglabājās arī turpmākajos gados.

Šajā laikā uzvarēti arī pieci VAS “Latvijas Valsts meži” iepirkumi par 1,9 miljoniem eiro, pieci ZM daļēji piederošās AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” iepirkumi par 565 000 eiro, divi Valsts meža dienesta iepirkumi par 550 000 eiro un četri Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra iepirkumi par 380 000 eiro, izpētījis žurnāls.

Gerharda padomniece Kristīne Kļaveniece norāda, ka ministrs neesot pieņēmis lēmumus un neesot arī bijis iesaistīts iepirkumu procesos, un par iepirkumu rezultātiem uzzinājis no “publiskajā telpā izskanējušās informācijas” jau pēc tam, kad iepirkumu procedūras bija noslēgušās.

“Nav nekādas tādas īpašas veiksmes tieši Zemkopības ministrijas un to padotības iestāžu iepirkumos, bet visa pamatā ir nopietns darbs daudzu gadu garumā, kompetence, zināšanas un spēja piegādāt risinājumu, kā arī lielas investīcijas attīstībā un darbiniekos,” iepirkumu rezultātus skaidro Kārlis Kiršteins.

Viņš norāda, ka informācijas tehnoloģiju (IT) sfērā strādā jau vairāk nekā 20 gadu un šajā laikā kļuvis par liela IT uzņēmuma līdzīpašnieku un vadītāju. “Neesmu lūdzis ne sava tēva, ne arī viņa partijas biedru palīdzību, lai uzvarētu iepirkumos. Mana komunikācija ar tēvu nekad nav bijusi par ”Autentica” veikto uzņēmējdarbību, un mūsu ikdienas profesionālās lietas vienmēr ir bijušas nodalītas,” skaidro Kiršteins.

Pie 618 000 vērta iepirkuma Nacionālās apvienības (NA) kontrolētajā Ekonomikas ministrijā (EM) šogad ticis arī otrs deputāta Kiršteina dēls Gints Kiršteins – augustā viņam daļēji piederoša mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecības firma “E-Management” uzvarēja konkursā par ēku energoefektivitātes aprēķinu informācijas sistēmas izstrādi.

Savukārt šovasar Latvijas Televīzija ziņoja, ka apjomīgā ZM iepirkumā uzvarējis uzņēmums, kas saistīts ar Gerharda partijas biedru radiem. Piecus miljonus vērtu iepirkumu par elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām ieguvis NA biedra Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai pastarpināti daļēji piederošais uzņēmums “Reck”.

To, ka ZM rīkotajos konkursos ar NA biedriem saistītiem uzņēmumiem būtu priekšrocības, noliedz ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. “Vērtēšanas kritēriji ir noteikti, nediskriminējot un neradot priekšrocības specifiskiem uzņēmumiem, tie ir atbilstoši, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu,” viņa skaidro. “No vadības nav bijis un nevar būt uzstādījums, ka būtu jāuzvar kādas “partijas uzņēmumam”.”

Ministrijā neesot zinājuši, ka iepirkumos uzvar ministra partijas biedru radinieki.

VARAM

Pērn vismaz 2,1 miljonu vērtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepirkumu ieguvusi uzņēmumu apvienība, kurā ietilpst tās ministra Artūra Toma Pleša partijas “Latvijas attīstībai” (LA) dāsns atbalstītājs – reklāmas aģentūras “MIXD” īpašnieks, viņa ģimenes locekļi un darbinieki partijai ziedojuši vairāk nekā 300 000 eiro.

Kā vēsta žurnāls, konkursā “MIXD” startēja apvienībā ar sabiedrisko attiecību firmu “Deep White” un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu “RISEBA”, kas pieder Kiprā reģistrētai firmai.

Noslēgtās vispārējās vienošanās ietvarā pusotra gada laikā ministrija ar uzņēmumu noslēgusi 36 līgumus par 2,1 miljonu eiro, lai popularizētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iespēju izmantošanu sabiedrībā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāze liecina, ka gan uzņēmuma “MIXD” līdzīpašnieks Jānis Berķis, gan viņa tēvs, tranzītbiznesā miljonus nopelnījušais izdevniecības “Latvijas mediji” īpašnieks Olafs Berķis un brālis Nauris Berķis ir bijuši ievērojami LA ziedotāji. Jānis Berķis partijai ziedojis kopumā 87 000 eiro, viņa tēvs – 112 000, bet brālis – 41 500 eiro.

Ziedotāju sarakstā atrodams arī “MIXD” finanšu direktors, LA biedrs un bijušais valdes loceklis Edgars Čeporjus – viņš kopš 2013. gada nogales LA ziedojis un biedra naudās iemaksājis kopumā 116 000 eiro.

Pleša preses padomnieks Miks Strazdiņš “Ir” teica, ka ministrs noliedz saikni starp ziedojumiem un uzvaru ministrijas iepirkumos. Plešs neiesaistoties konkursu un iepirkumu vērtēšanā, šo procedūru neuzrauga un arī nesniedz savu atzinumu. “MIXD” uzvarētā konkursa komisijā pretendentus vērtējuši pieci ministrijas ierēdņi.

Savukārt uzņēmums “MIXD” līdz žurnāla nodošanai neesot atsūtījis solītās atbildes uz jautājumiem.

Valsts ieņēmumu dienests

Tikmēr VID iepirkumos lielākais “kumoss” parasti tiek datorprogramēšanas uzņēmumam “Emergn”, izpētījis “Ir”.

Uzņēmumā ilgstoši strādā bijušais VID iepirkumu komisijas loceklis un IT pārvaldes augsta līmeņa darbinieks Juris Stumps, kurš darbu dienestā atstāja 2011.gadā pēc datu noplūdes skandāla.

Īrijā reģistrētai firmai piederošais “Emergn” jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmumam šajā laikā ticis ievērojams valsts budžeta kumoss: 16 gados tas uzvarējis 52 VID izsludinātajos iepirkumos un tā ieguvis vairāk nekā ceturtdaļu jeb 96,9 miljonus eiro no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā.

Pirms vairākiem gadiem laikraksts “Diena” rakstīja par aizdomām, ka tagadējais uzņēmuma padomes loceklis Stumps varētu būt IT speciālista Ilmāra Poikāna, kurš savulaik tika iesaukts par “Neo”, līdzgaitnieks vērienīgajā datu nopludināšanā no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas 2010. gadā – toreiz tika publiskoti 7,4 miljoni dokumentu, kas saturēja ziņas par valsts amatpersonu, uzņēmēju un privātpersonu algām, viņu veiktajiem nodokļu maksājumiem un citiem datiem.

Pret Stumpu tolaik tika ierosināta disciplinārlieta. Viņa amatpersonas deklarācija rāda, ka gadu pēc šīs datu noplūdes viņš darbu VID atstājis.

“Emergn” vadība jautājumu par Stumpa iespējamu dalību datu nopludināšanā no VID sistēmas 2010. gadā nekomentē. “Jurim Stumpam uzņēmuma akcionāri pilnībā uzticas un nekomentē nepamatotas baumas,” uz lūgumu skaidrot situāciju, “Ir” atbildējis “Emergn” valdes priekšsēdētājs Aldis Ērglis.

Lai gan “Emergn” neatklāj, kad Stumps sāka darbu uzņēmumā, jau 2013. gadā, kandidējot Ropažu pašvaldības vēlēšanās no Zaļās partijas, viņš kā savu darbavietu norādījis šo uzņēmumu, kura nosaukums tobrīd bija “Exigen”.

Uz jautājumu, vai Stumps izmantojis VID darbā gūtos kontaktus un zināšanas, lai palīdzētu “Emergn” uzvarēt iepirkumos, uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Poča atbildēja, ka viens no uzņēmuma darbības mērķiem ir attīstīt kompetences darbā ar valsts sektora klientiem, tāpēc “mēs meklējam arī labākos talantus ar zināšanām, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt”. “Emergn” neesot devis iespēju “Ir” sazināties ar Stumpu.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) dati rāda, ka kopš 2013. gada uzņēmums uzvarējis 37 VID konkursos.

VID skaidro, ka veicamā darba apjoma dēļ konkursos nepiesakās daudz pretendentu, piemēram, konkursā par maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu pieteicās tikai divi.

Daudzo uzvaru rezultātā “Emergn” jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.

“Lursoft” informācija liecina, ka AS “Emergn” vienīgais īpašnieks ir Īrijā reģistrētā firma “Emergn Global Holdings Limited”. Tās patiesais labuma guvējs ir ASV pilsonis Aleksandrs Adamopuls.

VID skaidro, ka pirms līguma noslēgšanas ar “Emergn” VID iepirkuma komisijas locekļi pārliecinājās, ka uzņēmuma amatpersonām, to skaitā Adamopulam, nav sodāmības un pret tiem nav vērstu sankciju.

Tomēr IUB pēdējā laikā vairākkārt norādījis uz riskiem iepirkuma procedūrā – pusotra gada laikā sešus “Emergn” uzvarētos VID iepirkumus iestāde marķējusi ar sarkanu karogu, norādot uz mazu pretendentu skaitu konkursā, raksta žurnāls.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv