Aleksandrs Kiršteins

14.Saeimas Nacionālās apvienības frakcija

Dzimšanas gads: 1948.

Izglītība: Rīgas Politehniskais institūts, arhitektūra, (1972)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Vai 17. martā aizklās 16. martā liktos ziedus /Latvijas Avīze, 2021/;
• Mazā valstī labāk uzturēt lielāku konkurenci ar divām iestādēm /Jurista Vārds, 2020/;
• Herberta Cukura problēma /Latvijas Avīze, 2018/
• Nils Ušakovs un Kremļa imperiālisms /Latvijas Avīze, 2014/
• Nācijas garīgā kultūra – valsts uzplaukuma galvenais nosacījums /Rīgas Apriņķa Avīze, 2012/
• Latvijas krievi kā izmēģinājuma trusīši /Latvijas Avīze, 2012/
• Bezmaksas kaviārs Maskavā vai deviņas ždanokas Briselē /Latvijas Avīze, 2010/
• Par tiltu būvniecību /Latvijas Avīze, 2009/
• Vai Latvijas «antifašisti» protestēs arī Maskavā? /Latvijas Avīze, 2009/
• Vai leģionāriem pienākas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss? /Latvijas Avīze, 2010/
• Nacionālas vai demokrātiskas ķīseļa partijas? /Latvijas Avīze, 2008/
• Vai LPSR robežas nozīmē arī padomju ideoloģiju? /Latvijas Avīze, 2010/
• Satversmes tiesas spriedums un Latvijas «gazpromizācija» /Latvijas Avīze, 2007/
• Austrumu burvis un sādžas pamuļķīši /Latvijas Avīze, 2007/
• Kāpēc prezidenta kandidāti neizsakās būtiskos jautājumos? /Latvijas Avīze, 2007/
• Jājautā: kas mainījies? /Latvijas Avīze, 2007/
• Kāpēc nepabeigt Staļina iesākto ar savām rokām? /NRAL, 2007/
• Kas dīda valsts amatpersonas /Latvijas Avīze, 2006/
• Vai Masļenkos uzstādīsim pieminekli? /Latvijas Avīze, 2006/
• «TB»/LNNK viena nespēj aizstāvēt tautas intereses /Latvijas Avīze, 2005/
• Latvieši kā otrās šķiras pilsoņi un antisemītiskā «Diena» /Latvijas Avīze, 2005/
• Par Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojumu /Latvijas Avīze, 2005/
• Vēlreiz par naturalizāciju /NRAL, 2005/
• Saliksim punktus uz “i” /Latvijas Vēstnesis, 2004/
• Par nepieņemamām publikācijām presē /Latvijas Vēstnesis, 2004/
• Cileviča atmiņas traucējumi /Latvijas Avīze, 2004/
• Vai Sarmīte Ēlerte tirgo narkotikas? /Latvijas Avīze, 2004/
• Kāpēc atvērtās sabiedrības ideja Latvijā cieš krahu? /Diena, 2004/
• Kaunīgie latvieši — integratori /Diena, 2004/
• Kāpēc Nilam Muižniekam jāatkāpjas /Latvijas Avīze, 2004/
• Atbilde padomju karavadoņa Žukova cienītājam /Diena, 2004/
• Ilga Kreituse sadala Latvijas teritoriju /Latvijas Avīze, 2003/
• Eirointegrācijas amerikāniskais šarms /Diena, 2003/
• Vai SAB laužas mūsu privātajā dzīvē? /Jaunā Avīze, 2002/
• Vai Krievijai ir jāmaksā par sadarbību ar nacistiem? /Lauku Avīze, 2002/
• Latvija NATO Parlamentārās asamblejas ziņotāju skatījumā /Diena, 2002/
• Latviešu valodas nozīme jāstiprina ar likumu /Diena, 2002/
• Impērisko ērmu augšāmcelšanās /Diena, 2001/
• Nepamatots optimisms un bezatbildīgi solījumi /Diena, 2001/
• Kreisi centriski labēja, austrumnieciski rietumnieciska visas tautas prezidenta nepieciešamība /Diena, 2001/
• Kad labā puse jūk ar kreiso /Diena, 2000/
• Stokholmas konference: kā mušas medus podā /Diena, 2000/
• Latviešu valoda tiešām neizmirst? \Diena, 1999/
• «Neatkarīgajai» ne vienmēr ir taisnība /NRAL, 1999/
• Cerību sabrukums Vīnē vai nepieciešamība izstrādāt jaunu ārpolitikas stratēģiju /Diena, 1998/
• Jauni ministru posteņi bija nepieciešami /NRAL, 1998/
• Kā atdot Abreni, neaizvainojot krievus /Diena, 1998/
• Vai Latvijā sākusies nomenklatūras agonija? /Diena, 1998/
• Mums ir vajadzīga vienojoša ideja /Diena, 1998/
• Dziļš gandarījums un eirointegrācija /Diena, 1997/
• Sandra Veinberga nemelo, viņai ir tikai nelielas problēmas ar atmiņu /NRAL, 1997/
• Vai vēl viena Potjomkina sādža? /Diena, 1997/
• Latvijas intereses un Eiropas Savienība /Diena, 1997/
• Deputāti — sagādnieki, prezidenti — rezidenti /Diena, 1997/
• Ir iespējams, ja… /Rīgas Balss, 1995/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 13.Saeimas deputāts
• 12.Saeimas deputāts (uz laiku, kamēr tieslietu ministra pienākumus pildīja Dz.Rasnačs)
• Rīgas domes deputāts
• 8.Saeimas deputāts
• Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs (2001—2002)
• 7. Saeimas deputāts
• Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās (1995-1997)
• 6.Saeimas deputāts
• 5.Saeimas deputāts

13.Saeimā:

• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts;
• Eiropas lietu komisijas deputāts;
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts;
• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sekretārs

Dalība partijās:

• Visu Latvijai!
• Tautas Partija
• Latvijas Nacionālā Reformu partija
• LNNK

Dalība kapitālsabiedrībās:

• Vec-OZOLIŅI, Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība – īpašnieks
• SIA “HPT” – 1000 daļas (50%)

Pieredze menedžmentā:

• LNNK biroja vadītājs;
• Ārlietu komisiju vadītājs divās Saeimās, vadījis vairākas Saeimas frakcijas;
• “Vecpiebalgas ainavu un kultūrvides aizsardzības biedrība” – valdes loceklis;
• “Vecpiebalgas baznīcas torņa atjaunošanas fonds” – valdes loceklis, patiesais labuma guvējs

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis:

• Latvijas Nacionālā reformu partija

Parādsaistības:

• 93 349.00 EUR

Papildu informācija:

• A. Kiršteina vārds atrodams pandēmijas skeptiķu sarakstā portālā Covidgudrie.com, kur minēts, ka viņš izplata dezinformāciju, ka labāk ir meklēt veidus kā saslimt, nevis vakcinēties (avots), izplata nepilnīgu informāciju par citu valstu pieredzi, lai noliegtu “mājsēdes” efektivitāti (avots), kā arī nepilnīgu un maldīgu informāciju Saeimas Budžeta komisijā par Polijas pieeju un rādītājiem cīņā ar Covid-19 (avots);
• 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts;
• 2014. gada rudenī kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji netika ievēlēts, bet kļuva par deputātu Dzintara Rasnača vietā uz laiku, kamēr Rasnačs pilda tieslietu ministra pienākumus. Tādējādi A. Kiršteins kļuva par Latvijas parlamenta deputātu jau sesto reizi, būdams viens no pieredzējušākajiem parlamentāriešiem vēsturē;
• 2011. gadā A. Kiršteins iestājās partijā “Visu Latvijai!” un no tās veidotās Nacionālās apvienības 2013. gadā kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts;
•  2010. gada Saeimas vēlēšanās A. Kiršteins kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, taču tāpat netika ievēlēts;
• 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās A. Kiršteins kandidēja Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā ar trešo numuru, bet netika ievēlēts;
• 2005. gada 24. maijā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja pasākumus, kas veltīti Herberta Cukura piemiņai, kā arī norādīja uz, viņuprāt, pieaugošo antisemītismu Latvijā. Šajā paziņojumā Ebreju draudžu un kopienu padome A. Kiršteinu nosauca par personu, zem kuras patronāžas atrodas latviešu nacionālisti un labējie radikāļi. Tajā pašā dienā A. Kiršteins nāca klajā ar paziņojumu, kurā noraidīja Latvijas paziņojumā minētās ziņas. Atklātās vēstules beigās viņš minēja, ka “nevajadzētu atkārtot 1940. gada kļūdas, atklāti sadarbojoties ar latviešu tautas ienaidniekiem”. Vēlāk vairāki cilvēktiesību eksperti norādīja, ka Kiršteina izteikumos par Latvijas ebreju kopienas vēsturisko pieredzi jūtams slēpts antisemītisms, un tie robežojas ar nacionālā naida kurināšanu. Sekoja Tautas partijas valdes sēde, kurā vienbalsīgi tika nobalsots par A. Kiršteina izslēgšanu no Tautas partijas. Tautas partijas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš šo lēmumu paskaidroja ar to, ka deputāts pēdējos mēnešos bija “uzsācis provokatorisku, ekstrēmu, TP programmai neatbilstošu politisku darbību”. Turklāt A. Kiršteins, pēc J. Lagzdiņa domām, pēdējās dienās bija paudis izteikumus, kas robežojušies ar antisemītismu. Tautas partijas lēmums tika pamatots arī ar to, ka A. Kiršteins esot šķēlis partiju ar domu par savas partijas dibināšanu. Tika paziņots arī par to, ka deputāts nevarot vairs vadīt Saeimas Ārlietu komisiju un viņa vietā tika minēta Vairas Paegles kandidatūra. Nākamajā dienā A. Kiršteins medijiem paziņoja, ka izslēgšana no Tautas partijas esot notikusi aizmuguriski, jo viņam nebija zināms par partijas valdes sēdi un viņš netika uzaicināts uz to, lai varētu dot paskaidrojumus. Par balansēšanu uz robežas viņš sacīja, ka “balansēšana uz robežas vēl nav tās pārkāpšana, tāpēc tas nevarot būt iemesls izslēgt viņu no partijas”. A. Kiršteins noraidīja arī informāciju par to, ka viņš ir iecerējis dibināt savu partiju. Tautas partijas valdi viņš nosauca par “uzņēmēju padomi” (avots);
• Tautas partija aicināja viņu atkāpties no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata, jo viņa vadībā komisija neatbalstīja Latvijas-Krievijas robežlīgumu, kurā bija paredzēta Abrenes atdošana Krievijai bez tautas nobalsošanas. Tautas partija vēlējās atsaukt deputātu no amata Ārlietu komisijas slēgtā sēdē, tomēr komisija atteicās balsot par A. Kiršteina atsaukšanu no amata. Saeimā notika plenārsēde, kuras laikā notika balsojums par Tautas partijas lēmumprojektu par A. Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas. Par lēmumprojektu nobalsoja 35 deputāti, pret bija 26, atturējās 22 deputāti. Pret Kiršteina atsaukšanu uzstājās Juris Dobelis, Anna Seile un Pēteris Tabūns  no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kuri norādīja uz to, ka Saeimas kārtības rullis katram deputātam ļauj pašam izvēlēties komisijas, kurās darboties. A. Kiršteins izteicās medijiem, ka pats netaisās vēl atkāpties no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata, jo viņam esot jāpabeidz vairāki darbi. 22. jūnijā, kad tā brīža valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga uzrunāja Saeimas deputātus plenārsēdes sākumā, A. Kiršteins piecēlās no savas vietas un demonstratīvi pameta Saeimas zāli. Izejot no zāles, viņš aiz sevis skaļi aizcirta durvis, kas atbalsojās visā zālē. Savu rīcību skaidroja ar to, ka prezidentes padomnieks Sols Bukingolts nākot no kriminālajām aprindām. 2005. gada 15. jūlijā A. Kiršteins, nu jau deputāts bez partijas, pats atkāpās no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata (avots);
• 2006. gadā A. Kiršteins pievienojās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijai, bet tobrīd nekļuva par kādas no to veidojošajām partijām biedru. No ZZS saraksta 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts;
• Darbojas biedrību “Nacionālā Koalīcija”, “Vecpiebalgas ainavu un kultūrvides aizsardzības biedrība”, “Vecpiebalgas baznīcas torņa atjaunošanas fonds” valdēs;
• 2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni;
• 6.Saeimas laikā strādāja parlamentārās izmeklēšanas komisijā par “Latvenergo”, “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu Ls lietu (ŠEIT vairāk);
• 1997. gadā A. Kiršteins izveidoja Latvijas Nacionālo reformu partiju (NRP), kļūstot par tās priekšsēdētāju.