Valstij vēl jāuzspēj tikt skaidrībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu pārfinansēšanu īstenotajiem projektiem. Pašreizējā situācija draud ar 200 miljonu eiro zaudēšanu. Valdība vienojusies, ka daļa projektu tiks pabeigti ar nākamo ES fondu periodu, bet tas nozīmē mazāk finansējuma citām vajadzībām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
No ES fondiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvijai bija pieejami 4,6 miljardi eiro. Beidzoties šim gadam, noslēgsies arī perioda projektu īstenošana, taču 99 no tiem vēl nav pabeigti. Tas rada risku, ka 200 miljoni eiro paliks neieguldīti.
Plašāk izskanējušie laicīgi nepabeigtie projekti ir Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss un “Rail Baltica”, taču tie nav vienīgie un īpaši uzraugāmi projekti ir arī citās nozarēs.
Lai valstij nevajadzētu ieguldītos miljonus atmaksāt atpakaļ, risinājums ir projektu posmošana, jeb projektu nobeiguma pārcelšana uz nākamā perioda finansējumu.
“Šinī brīdī mēs noslēdzam projektu, bet Eiropas Komisija piekrīt tam, ka no nākamā perioda mēs varam tos projektus pabeigt. Diemžēl jāsaprot, ka nākamajā periodā konkrētās ministrijas saviem projektiem dabūs mazāk naudas tieši par tik, cik no iepriekšējā perioda, kas ir kavēti projekti,” stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) /attēlā/.
Visvairāk nepabeigto projektu ir Satiksmes ministrijai (SM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kurām ir pieejams lielākais finansējums un ieplānoti vērienīgākie projekti.
SM pārraudzībā aizkavējušies tādi projekti kā “Rail Baltica”, “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūra un “Pasažieru vilciena” ritošā sastāva projekts. No 854 miljonu eiro plānu noteikumu apstiprināšanas izpildīts nav neviens. Savukārt IZM no 687 miljoniem eiro plāns apstiprināts 14 miljoniem.
Kavēšanās projektu izpildē bieži tiek skaidrota ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem, piemēram, pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Tomēr ministrijas nenoliedz, ka problēmas ir arī ar kapacitāti.
Savukārt Eiropas Komisija (EK), kas uzrauga fondu investīcijas, mierina, ka situācija esot līdzīga arī citās dalībvalstīs.
Lai ES finansējuma ieguldīšana notiktu atbildīgāk, ir plānots organizēt komiteju finanšu ministra vadībā.
“Ļoti negribētos, lai fondi aiziet ierēdniecības pavadā, kas bieži vien tā ir, jo prasības ir sarežģītas un grūti saprast. Mēs esam vienojušies, ka mēs šos fondu jautājumus gribam politiski risināt. Pārskatīt kādu daļu no fondiem. Līdz ar to šāda komiteja būtu vieta, kur ministri var nākt kopā un politiski lemt šos jautājumus,” skaidroja Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Jaunā komiteja uz pirmo sēdi sanākt kopā varētu janvārī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Birokrāti/ierēdņi tā sabirokratizējuši visu, ka pat paši nevar nozagt (dot savējiem notērēt) un tāpēc sēž uz ES naudas kā suns uz siena kaudzes – ne sev ne citiem. JV politiķu vadībā tādu situāciju radīja ar Reira, Ašerādena, Tugrika (Dāldera) un citu finanšu nejēgu palīdzību.
Ir gan muļļas !
Nekādu pārtsteigumu – vadība un FinMina itrekni apmaksātie ierēdnīši faktiski par diviem gadiem aizkavēja savā dīkdienībā un bezatbildība atbilstošu MK noteikumu sagatavošanu, birokratizēja visu, lai timai naudu neatgūtu un pat tad nauda nokļuva paolitadomu pārvaldītās moikās—pašsaprotamas ir sekas ar visim konkrētiem nepabeigtem, vai pat neiesāktiemobjektiem. Politlēmumi vienotības mērces uzraudziba… vientieši aksā – nu kas tad tas tads nieks tie pirmie 200 miljoni, Tiem gan nāk klāt tās regulārās soda naudas par atkritumiem (15 miljoni gadā) utt. Auseklīši maksā par savām politpadomēm un savu izvēli vēlēsnās- visu to politšļuru
Esam tik tizli, ka ne tikai iracionāli tērējot, bet arī nespējīgi novadīt šo tērēšanu. Valsts pārvaldes kapacitāte pietuvojās autoostas dzērāju kautiņa prasmju līmenim – tikai bramanīga draudēšana un ar krišanu uz mutes!
Sūc
Nu bet stulbā pensiķ-hipster-dauneļ-tautel tādu valdību gribēja.
Ja vairākumam taisnība un vairākums ir dauņi, ko tad savādāku var gaidīt?
Ko, ko… Komiteju tak. Un tad vēl arī savādāku komiteju. VarbUt pat Visu Komiteju Komiteju. Isāk sakot, tik daudz komiteju, lai pie tiem 200.000.000 vēl nodokļu maksātājiem būtu drusku jāpiesviež. Nu, nedaudz, procenti 20, teiksim…. ;-)
jaunās vienotības fenomens ,ja nezina ,ko darīt tad jāveido komisija