Lietuva plāno paātrināt pāreju uz vispārēju militāro iesaukumu, lai to varētu ieviest līdz 2030. gadam. Vienlaikus vairāk nekā 60 uzņēmumu, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un valsts iestāžu apņēmušās iesaistīties sabiedrības sagatavošanā krīzei vai karam.
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas vadītā Nacionālā visaptverošās aizsardzības koordinācijas padome 17. septembrī pieņēma principiālu lēmumu rosināt vispārēja iesaukuma ieviešanu līdz 2030. gadam, vēsta Lrytas.
Padome vērsīsies Valsts aizsardzības padomē ar priekšlikumu uzdot Aizsardzības ministrijai un Lietuvas bruņotajiem spēkiem tuvāko mēnešu laikā izvērtēt, vai vispārējā iesaukuma ieviešanu iespējams paātrināt par pieciem gadiem. Militārajiem ekspertiem būs jāizvērtē arī iespējamās dienesta formas.
Galīgais lēmums vēl nav pieņemts. To, vai Lietuva spēj organizēt vispārēju iesaukumu jau līdz 2030. gadam, paredzēts izlemt līdz 2026. gada beigām. Lietuvas prezidenta padomnieks Marjus Česnulevičs uzsvēris, ka koordinācijas padomei ir konsultatīva loma un tā var tikai ieteikt Valsts aizsardzības padomei jautājumu izskatīt, raksta 15min.
Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors iepriekš norādījis, ka bruņotie spēki gatavojas pārejai uz vispārēju iesaukumu. Līdz 2030. gadam, izmantojot dažādas dienesta formas, iesaucamo skaitu paredzēts palielināt līdz aptuveni 7000–8000 cilvēku gadā. Pašlaik Lietuvā vispārējs iesaukums vēl nav ieviests.
Sabiedrības atbalsts šādam solim ir augsts. Asociācijas “Visuotinė gynyba” pasūtītajā aptaujā 76% respondentu atbalstīja vispārēja iesaukuma ieviešanu: 51% vēlējās, lai tas notiktu pēc iespējas drīzāk, bet 25% – līdz 2030. gadam. Pret tā ieviešanu pilnībā iebilda 12% aptaujāto. Augustā veiktajā pētījumā piedalījās 1501 respondents.
Aizsardzībai gatavosies arī uzņēmumi un organizācijas
Visaptverošās aizsardzības forumā Lietuvas prezidenta pilī 63 uzņēmumi, pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas, asociācijas un valsts institūcijas parakstīja Lietuvas organizāciju saistību hartu visaptverošās aizsardzības jomā.
Tās dalībnieki apņēmušies sagatavot darbiniekus ārkārtējām situācijām, stiprināt organizāciju darbības nepārtrauktību un noturību, piedalīties civilās aizsardzības mācībās, rīkot pirmās palīdzības kursus un palīdzēt cilvēkiem sagatavoties pirmajām 72 krīzes vai kara stundām. Gatavošanās pasākumos paredzēts iesaistīt arī sadarbības partnerus un vietējās kopienas.
Asociācija lēš, ka hartu parakstījušās organizācijas kopā varētu mobilizēt aptuveni 400 000 cilvēku Lietuvā, kā arī lietuviešu diasporas pārstāvjus 55 valstīs.
“Visaptveroša aizsardzība ir ikviena lieta,” uzsvēris asociācijas vadītājs Toms Godļausks. Pēc viņa teiktā, hartas parakstīšana ir pirmais posms plašākā Lietuvas sabiedrības iesaistīšanā valsts aizsardzības sagatavošanā.
Atsevišķai iniciatīvai pievienojušies arī vairāki lieli darba devēji, tostarp “Telia”, “Maxima”, “Hostinger”, “Omnisend”, “Tele2” un banka “Artea”. Tie apņēmušies finansiāli atbalstīt darbiniekus, kuri brīvprātīgi izvēlēsies deviņus mēnešus ilgo obligāto sākotnējo militāro dienestu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iedomājaties – ja pasaulē nebūtu šizofrēniķi kas kurina karus. Kas uzskata ka tiem ir tiesības uz citām zemēm, valstīm, cilvēkiem…. mēs būtu pirmā vai pat otrā līmeņa civilizācija. Laikam cilvēka daba neļaus sasniegt vairāk kā tagad ir. Nožēlojama suga.