Lietuva plāno septiņas “enerģijas salas” un desmit jaunas spēkstacijas

Lietuva līdz 2033. gadam plāno izveidot septiņas “enerģijas salas” – reģionus, kas plašu elektrotīkla bojājumu gadījumā varētu īslaicīgi nodrošināt elektroapgādi paši. Šim nolūkam paredzēts uzbūvēt vismaz desmit spēkstacijas ar kopējo jaudu ap 800 megavatu. To būvniecības izmaksas lēš ap 880 miljoniem eiro.

Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators “Litgrid” plānu publiskoja 10. novembrī. Tas izstrādāts, ņemot vērā Ukrainas pieredzi Krievijas pilna mēroga karā: ja elektrostacijas izvietotas dažādos reģionos, arī pēc plašiem tīkla bojājumiem daļu elektroenerģijas iespējams saražot tuvāk patērētājiem. Ukrainā vietējās koģenerācijas iekārtas un katlumājas palīdzējušas saglabāt siltuma un ūdens apgādi vietās, kur tās bija ierīkotas, norāda Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.

Kā darbotos “enerģijas salas”

Ikdienā reģioni paliktu savienoti kopējā elektrotīklā. Ja pēc vētras, sabotāžas vai cita nopietna traucējuma galvenais augstsprieguma pārvades tīkls kļūtu nepieejams, reģioni uz laiku varētu pāriet uz autonomu darbību, izmantojot vietējās spēkstacijas un enerģijas uzkrāšanas iekārtas. Septiņas zonas kopā aptvertu visu Lietuvu.

Krīzes režīmā elektrību vispirms piegādātu kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, slimnīcām. Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, vissmagākajā ziemas scenārijā, kad pārvades tīkls nedarbojas un saules un vēja elektrostacijas neražo, mērķis ir iedzīvotājiem nodrošināt elektrību vismaz astoņas stundas diennaktī.

Pirmās četras zonas – Viļņas, Kauņas, Klaipēdas–Mažeiķu un Šauļu-Panevēžas reģionos – ierobežotā apjomā varētu darboties jau 2028. gadā. Tam paredzēts modernizēt daļu esošo elektrostaciju. Pilnu modeli iecerēts ieviest līdz 2033. gadam, kad darbu sāktu arī jaunās spēkstacijas.

Spēkstacijas būvētu investori, par gatavību maksātu “Litgrid”

Aptuveni 880 miljoni eiro ir jauno spēkstaciju būvniecības izmaksu aplēse. Stacijas būvētu privātie investori, savukārt “Litgrid” maksātu par to gatavību nodrošināt elektroapgādi krīzē. Pirmās izsoles paredzētas 2027. gadā, ja tiks apstiprinātas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Uzvarētājiem piecu gadu laikā būs jāizbūvē ražošanas jaudas un pēc tam 15 gadus jānodrošina līgumā paredzētā gatavība. Ikdienā stacijas varēs pārdot saražoto elektrību tirgū.

Izsolēs konkrētu kurināmo neprasīs. Tomēr “Litgrid” vadītājs intervijā aģentūrai “Reuters” norādīja, ka dabasgāze pašlaik šķiet ticamākais risinājums. Saskaņā ar ieceri jaunajām spēkstacijām jāspēj sākt darbu 30 minūtēs un ārkārtas situācijā strādāt divas nedēļas bez pārtraukuma.

Kā plāns varētu ietekmēt tarifu

Pēc “Litgrid” aplēsēm samaksa par jaunajiem pakalpojumiem pēc 2033. gada varētu palielināt pārvades tarifu par 0,67 eirocentiem par kilovatstundu. Tas ir vērtējums par vienu elektrības rēķina sastāvdaļu. Vienlaikus operators prognozē, ka papildu ražošanas jauda palīdzēs mazināt cenu lēcienus vairumtirdzniecības tirgū, kad vēja un saules elektrostacijas ražo maz. Sabiedriskā apspriešana par koncepciju turpināsies līdz 10. decembrim.