Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valde pēc medija darba izvērtēšanas 22. un 23. augusta vētras laikā piemērojusi disciplinārsodu LSM galvenajai redaktorei Anitai Braunai un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenajai redaktorei Zanei Eniņai. Kāds sods abām amatpersonām piemērots, LSM publiskotajā informācijā nav norādīts. Vēlāk LSM informāciju laboja un norādīja soda mēru – abām izteikts rājiens.
Pārējiem izvērtēšanā iesaistītajiem darbiniekiem izteikti mutiski aizrādījumi. LSM valde neesot konstatējusi pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai ne ar vienu no vērtētajiem darbiniekiem, tādēļ Brauna un Eniņa savus amatus saglabā.
Valde skaidro, ka, pieņemot lēmumu, vērtēti katra darbinieka amata pienākumi, pilnvaras, profesionālā atbildība, faktiskā rīcība vētras laikā un sniegtie paskaidrojumi. Secināts, ka atbildīgie darbinieki nebija pietiekami ātri novērtējuši situācijas nopietnību un pieņēmuši lēmumus par programmu un satura pielāgošanu krīzes apstākļiem.
Disciplinārsods Braunai un Eniņai piemērots par viņu atbildības līmenim neatbilstošu profesionālo rīcību konkrētajā situācijā, paziņojis LSM.
Radio nepārgāja krīzes režīmā
LSM jau iepriekš atzina, ka Latvijas Radio 1 vētras izraisītās krīzes sākumā nebija pienācīgi novērtējis notiekošā mērogu un pietiekami ātri pārkārtojis programmu pastiprinātam informatīvajam režīmam.
Ziņas Latvijas Radio ēterā turpināja skanēt ierastajā brīvdienu režīmā – galvenokārt piecas minūtes reizi stundā. Lai gan vēlāk ziņu izlaidumu biežums tika palielināts, vairākos reģionos elektroapgādes un mobilo sakaru traucējumu dēļ radio tobrīd bija viens no retajiem vai pat vienīgais pieejamais aktuālās informācijas avots.
Arī televīzijas darbā atklājās problēmas. Latvijas Televīzijas Ziņu dienests 23. augusta pusdienlaikā sagatavoja stundu ilgu speciālizlaidumu, taču tas bija skatāms LSM.lv, nevis LTV1 lineārajā ēterā. LTV kanālos aktuālā informācija par vētras sekām līdz pulksten 18 netika nodrošināta situācijai atbilstošā apjomā.
Pirmais amatu atstāja Uģis Lībietis
Jau pēc vētras no Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja amata atkāpās Uģis Lībietis. Kā vēstīja raidījums “De facto”, atkāpties viņu aicināja LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile un Anita Brauna. Lībietis turpināja darbu Latvijas Radio kā ārzemju ziņu korespondents.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs pēc Lībieša atkāpšanās izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicināja vērtēt ne tikai Ziņu dienesta vadītāja, bet arī LSM augstākās vadības un galvenās redaktores atbildību.
Savukārt Brauna iepriekš atzina savu kopējo atbildību par to, ka Latvijas Radio saturs nebija piemērots krīzes situācijai, taču vienlaikus sacīja, ka savā personiskajā rīcībā kļūdu nesaskata. Plašāku notikumu un atbildības ķēdes izklāstu publicēja LSM raidījums “De facto”.
SEPLP valdes atlaišanai pamatu nesaskatīja
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 27. augustā secināja, ka LSM nav nodrošinājis pietiekami operatīvu sabiedrības informēšanu par vētras sekām. Vienlaikus padome uzskatīja, ka problēmas radušās galvenokārt redakcionālo lēmumu dēļ, par kuriem LSM valde nav tieši atbildīga.
Tādēļ SEPLP nesaskatīja pamatu atsaukt LSM valdi, kādu tās locekli vai valdes priekšsēdētāju. Padome uzdeva valdei izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību, pārskatīt krīzes vadības procedūras un izveidot skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību gadījumiem, kad sakaru traucējumu dēļ atbildīgie darbinieki nav sasniedzami.
LSM tagad atzinis, ka notikušo nevar saistīt tikai ar atsevišķu darbinieku kļūdām. Vētras laikā atklājušās arī nepilnības redakciju sadarbībā, krīzes vadībā un spējā operatīvi pielāgot programmu situācijas attīstībai. SEPLP noteikusi, ka atjaunotās procedūras jāpārbauda arī praktiskās mācībās.
Līdz ar disciplinārsodu Braunai un Eniņai individuālā atbildība par sabiedriskā medija darbu vētras laikā vairs neaprobežojas tikai ar Lībieša atkāpšanos. Tomēr LSM izvēle neatklāt piemēroto disciplinārsodu veidu neļauj pilnvērtīgi novērtēt, cik būtiskas sekas abām amatpersonām radījis valdes lēmums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!