Ilzes Jaunalksnes-Rēderes sižetu sērija “Kokrūpnieku lieta” ir nominēta Latvijas Žurnālistu asociācijas “Izcilības balvai 2026” nominācijā “Pētniecība un analītika”. Sižeti ir izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un rosinājuši arī valsts institūciju rīcību.
Profesionāls apbalvojums ir spēcīgs publisks signāls – tas apliecina, ka konkrētais žurnālistikas darbs tiek uzskatīts par izcilu. Taču balvai nevajadzētu kļūt par netiešu argumentu tiesiskā procesā – sak, ja jau darbs atzīts par izcilu, tad tajā paustais noteikti ir pierādīts un neapstrīdams. “Twitter likumdošanas” principus nevajadzētu pārnest uz tiesu varas mehānismiem. Tāpēc šajā gadījumā ir pamatoti uzdot vienkāršu jautājumu – vai ar apbalvojumu nevajadzētu mazliet nogaidīt?
Tiesa vēl nav pateikusi pēdējo vārdu
Sižeti ir iegriezuši pamatīgu darbības virpuli valsts institūcijās. Latvijas Republikas prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu, taču publiski nav zināms par spēkā stājušos notiesājošu spriedumu.
Arī ģenerālprokurora vēršanās Satversmes tiesā ir prasījums tiesai, nevis jau pieņemts tiesas spriedums. Valsts kontrole ir secinājusi, ka AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi ir samazināti, taču tas vēl nav tas pats, kas tiesā pierādīta konkrētas personas prettiesiska rīcība. Savukārt Konkurences padomes lēmums par vēsturiskajiem ilgtermiņa līgumiem ir atsevišķs strīds, un AS “Latvijas valsts meži” to ir pārsūdzējusi.
Tātad “Kokrūpnieku lieta” juridiski vēl nav noslēgusies, un tās galīgais iznākums nav zināms.
Žurnālistiem nav jāgaida tiesas spriedums, lai uzdotu jautājumus, pētītu dokumentus un atklātu sabiedrībai nozīmīgu informāciju. Taču žurnālisti nepilda tiesas funkciju un nelemj, kurš juridiski ir vainīgs.
Demokrātiskā valstī vārda brīvība nodrošina plašas iespējas izteikties, taču publiskajā telpā paustais var tikt uztverts arī kā dezinformācija, viltus ziņa vai manipulācija ar sabiedrības viedokli. Tāpēc, ietekmējot sabiedrisko domu, nepieciešams rūpīgi izsvērt faktus, pārbaudīt informāciju un uzklausīt dažādus viedokļus, tostarp tādus, kuriem pats nepiekrīti. Katram vārdam un katram secinājumam ir nozīme.
Saeimas deputāte Linda Liepiņa TV24 diskusijā, ko atstāsta LA.LV, pieminēja runas par iespējamu politisku ietekmi uz “Kokrūpnieku lietu”, nosaucot arī konkrētu cilvēku. Šī versija vēl būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām institūcijām.
Gluži kā aizraujošā izmeklēšanā, šķetinot notikumus soli pa solim, reizēm iespējams nonākt pie secinājuma, ka sākotnējais iespaids nav bijis pilnīgs. Tāpēc rodas būtisks jautājums – vai žurnālists var godprātīgi darīt savu darbu, ja viņa iegūtā informācija, sižeti un vēlāk pat profesionāla balvas nominācija var tikt izmantota citu cilvēku politiskajās vai ekonomiskajās cīņās?
Šāds risks pastāv jebkurā skaļā publiskā lietā. Tieši tāpēc būtu jāvērtē ne tikai sižetu izraisītā rezonanse, bet arī avotu kvalitāte, faktu pārbaudes rūpība un tas, vai sabiedrībā nav priekšlaicīgi nostiprināta tikai viena notikumu versija.
Likmes ir lielas arī ekonomikai
Meža nozare Latvijā nav maznozīmīga. Zemkopības ministrijas dati rāda, ka mežsaimniecība, kokapstrāde un mēbeļu ražošana 2023. gadā veidoja 6,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un 17% no eksporta. Centrālās statistikas pārvaldes dati savukārt rāda, ka arī 2025. gadā koks un koka izstrādājumi bija viena no nozīmīgākajām Latvijas eksporta preču grupām.
Tāpēc kļūdaina vai priekšlaicīga publiskas vainas sajūtas radīšana var skart ne tikai konkrētu cilvēku reputāciju. Tā var ietekmēt arī uzņēmumu attiecības ar bankām, sadarbības partneriem, darbiniekiem un investoriem. Ilgākā termiņā tam var būt arī izmērāmas ekonomiskas sekas.
Jautājums nav par to, vai žurnāliste drīkstēja pētīt šo tēmu. Protams, drīkstēja. Jautājums ir cits – vai profesionāls apbalvojums būtu jāpiešķir tieši tagad?
Ja balva tiek piešķirta, būtu godīgi skaidri pateikt, ka tiek vērtēta žurnālistes profesionālā darbība – darbs ar avotiem un dokumentiem, faktu pārbaude un sabiedriski nozīmīgas tēmas izgaismošana –, nevis apstiprināta kādas personas vaina vai viena konkrēta juridiskā versija.
Tāpat būtu svarīgi caurskatāmi parādīt, kā izvērtēti un novērsti iespējamie interešu konflikti. Ja to nav iespējams izdarīt pārliecinoši, iespējams, būtu vērts nogaidīt līdz būtiskāko tiesisko strīdu atrisināšanai.
Sabiedrība ir pieradusi gaidīt taisnīgu spriedumu. Arī profesionāls apbalvojums var pagaidīt.
Avots: Jēkabpils Laiks
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tātad, ja es apgalvoju, ka žurnāliste ir prostitūta, jo redzēju viņu uz Marijas ielas, tad to sauc par pētniecisko žurnālistiku. Tas, ka žurnāliste redzēta uz Marijas ielas, ir neapgāžams fakts. Ar to pietiek, lai man piešķirtu žurnālistikas gada balvu.