Zviedrijas aizsardzība pēc pievienošanās NATO vairs nebeidzas pie valsts robežām – tā sākas pie Krievijas robežas, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Johans Pekari. Viņš brīdināja, ka ir bīstami runāt par termiņiem, kuros Eiropai vai NATO būtu jāgatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, jo gatavībai jābūt jau šobrīd.
Šonedēļ noslēdzās Zviedrijas lielākās militārās mācības šajā gadā “Aurora 2026”, kurās piedalījās aptuveni 18 000 karavīru no vairākām valstīm. Daļa mācību notika arī Latvijā. To mērķis bija stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Baltijas valstu, Somijas un stratēģiski svarīgo salu aizsardzību.
Pekari norādīja, ka Zviedrijas pievienošanās NATO būtiski mainījusi valsts aizsardzības domāšanu.
“Mūsu aizsardzība vairs neapstājas pie Zviedrijas robežas,” viņš sacīja, piebilstot, ka Zviedrijai ir svarīgi būt klātesošai Baltijas valstīs un Somijā.
Mācību laikā tika izspēlēts scenārijs par pieaugošu spriedzi austrumos un nepieciešamību pastiprināt spēkus Latvijā.
Ģenerālmajors atzina, ka spēku pārvietošana no Zviedrijas uz Latviju noritējusi sekmīgi. Tajā bija iesaistīti ne tikai sauszemes spēki, bet arī jūras un gaisa spēki, imitējot reālu militāru operāciju NATO kolektīvās aizsardzības vajadzībām.
Runājot par Zviedrijas pievienošanos NATO, Pekari uzsvēra, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā šāds lēmums bijis dabisks solis. Lai gan Zviedrija vairāk nekā 200 gadus ievēroja militāras nepievienošanās politiku, tagad valsts jūtas pilnvērtīga alianses dalībniece un vēlas būt drošības garants Eiropas ziemeļaustrumos.
Viņš atgādināja, ka Zviedrijai un Somijai jau pirms iestāšanās NATO bijuši kopīgi operacionālie plāni, kurus tagad iespējams integrēt NATO sistēmā. Abas valstis aliansei sniedz unikālas spējas, īpaši Baltijas jūras un subarktisko reģionu aizsardzībā. Pekari uzsvēra, ka Baltijas jūras specifiskā vide prasa īpaši pielāgotas zemūdenes un citas militārās tehnoloģijas.
Ģenerālmajors arī uzsvēra, ka Zviedrijas bataljona izvietošana Ādažos ir stiprinājusi Latvijas un Zviedrijas aizsardzības sadarbību. Viņš norādīja, ka karavīri ikdienā trenējas kopā un kļūst arvien ciešāk integrēti NATO spēku struktūrās.
Atsevišķi Pekari pievērsās dronu kara attīstībai, uzsverot, ka Ukraina sniegusi būtiskas mācības par bezpilota tehnoloģiju izmantošanu kaujas laukā. Šīs zināšanas NATO valstis cenšas integrēt savās aizsardzības sistēmās, īpaši attīstot integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību.
Komentējot incidentus ar neidentificētiem droniem Baltijas valstīs un Zviedrijā, viņš norādīja, ka hibrīddraudi kļūst arvien biežāki. Tādēļ valstīm nepieciešama ciešāka sadarbība starp bruņotajiem spēkiem, drošības dienestiem un citām institūcijām.
Par galveno draudu Zviedrijas drošībai Pekari nosauca Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Zviedrijas prioritātes ir spēju attīstīšana tūlītējai atturēšanai, ilgtermiņa aizsardzības stiprināšana, Ukrainas atbalsts un integrācija NATO.
Īpaši asi ģenerālmajors izteicās par diskusijām, kurās tiek minēti iespējamā Krievijas uzbrukuma termiņi. “Ir ļoti bīstami runāt par laika termiņiem. Tad jūs it kā pārceļat draudus uz nākotni,” viņš sacīja. “Mums jābūt gataviem tagad.”
Pekari arī atzina, ka Eiropai steidzami jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas un jāuzlabo militārā mobilitāte starp valstīm. Viņaprāt, Eiropai ir nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, taču lēmumi jāpieņem ātri, jo drošības izaicinājumus nevar atlikt uz vēlāku laiku.
Vērtējot karu Ukrainā, Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors situāciju raksturoja kā asiņainu strupceļu. Viņš uzsvēra, ka Rietumiem Ukraina jāatbalsta tik ilgi, cik nepieciešams, jo šis karš skar ne tikai Ukrainas nākotni, bet arī visas Eiropas drošības kārtību un starptautisko tiesību principus.
Noslēgumā Pekari norādīja, ka NATO uzdevums ir demonstrēt Krievijai savu vienotību un gatavību aizstāvēties. “Mūsu ziņā ir parādīt, ka esam spējīgi, gatavi un atbalstām viens otru,” viņš sacīja.