Krievijas īstenotās operācijas Eiropā kļūst arvien agresīvākas – tās ietver ne tikai kiberuzbrukumus un dezinformāciju, bet arī sabotāžu, dronu ielaušanos, uzbrukumu plānošanu un slepkavības mēģinājumus. Tomēr Eiropas Savienības un NATO amatpersonas joprojām izvairās šo konfrontāciju saukt par karu, vēsta POLITICO.
Drošības eksperti, diplomāti un aizsardzības nozares pārstāvji izdevumam norādījuši, ka apzīmējums “hibrīdkarš” var radīt maldīgu priekšstatu par salīdzinoši ierobežotu un kontrolējamu apdraudējumu. Patiesībā Maskavas operāciju mērogs un raksturs liecina, ka konfrontācija ar Eiropu jau sasniegusi daudz bīstamāku pakāpi.
Publikācijas autori Nikolass Vinokūrs un Antoaneta Rusi kā vienu no pēdējiem piemēriem min notikumus Leipcigas-Halles lidostā Vācijā. Tur izmeklētāji atrada vēl vienu dronu kopā ar sprāgstvielām, kas, iespējams, bijis saistīts ar plānotu uzbrukumu lidostai. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pēc notikušā brīdināja, ka valsts saskaras ar reāliem draudiem un pastiprinātu hibrīduzbrucēju uzmanību.
Līdzās dronu incidentiem Eiropā reģistrēti kiberuzbrukumi, mēģinājumi bojāt zemūdens infrastruktūru, dedzināšanas un sabotāžas akti, kā arī iespējamie atentātu plāni.
Vairāku valstu izlūkdienesti pieļauj, ka šīs operācijas varētu būt daļa no pakāpeniskas eskalācijas, ar kuru Maskava pārbauda NATO spēju un politisko gatavību reaģēt.
Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Kamils Grāns, kurš tagad vada Eiropas Aviācijas, drošības un aizsardzības rūpniecības asociāciju, situāciju raksturojis skarbi: Eiropa patiešām atrodoties hibrīdkarā, kas vairs nav īpaši “hibrīds”.
Kāpēc Eiropa joprojām izvairās lietot vārdu “karš”?
Neraugoties uz incidentu skaita pieaugumu, ES amatpersonas nevēlas radīt iespaidu, ka Krievija gatavojas tūlītējam militāram uzbrukumam kādai no Eiropas valstīm. Kāda augsta ranga ES amatpersona izdevumam apgalvojusi, ka Eiropas drošības dienesti pašlaik nesaskata tieša uzbrukuma draudus.
Jēdzieni “hibrīdapdraudējums” un “hibrīdkarš” tiek lietoti, lai raksturotu naidīgas darbības, kas nesasniedz nepārprotama militāra uzbrukuma slieksni. Šāds formulējums ļauj ES un NATO reaģēt ar sankcijām, izlūkošanas pasākumiem, diplomātu izraidīšanu un militārās klātbūtnes pastiprināšanu, vienlaikus nepasludinot, ka alianse atrodas karā ar Krieviju.
Terminoloģijai ir arī ekonomiska nozīme. Ja Eiropas valstis oficiāli atzītu, ka atrodas tiešā konfliktā ar Krieviju, tas varētu satraukt investorus, sadārdzināt apdrošināšanu un negatīvi ietekmēt finanšu tirgus.
NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs inovāciju, hibrīdapdraudējumu un kiberdrošības jautājumos Džeimss Apaturajs uzskata, ka apzīmējums “hibrīdas darbības” joprojām ir atbilstošs. Viņš uzsvēris, ka sabiedrotie uz šiem uzbrukumiem reaģē – koordinēti izraida Krievijas diplomātus un izvieto militāros spēkus Baltijas jūrā, lai atturētu mēģinājumus bojāt zemūdens infrastruktūru.
Tomēr kritiķi brīdina: ja dronu ielaušanās, sabotāža un slepkavības mēģinājumi pastāvīgi tiek saukti tikai par hibrīddraudiem, sabiedrībā var rasties nepamatota drošības sajūta. Tas savukārt ļautu Maskavai turpināt paaugstināt agresijas līmeni, nepārkāpjot formāli definētu robežu, pēc kuras būtu neizbēgama militāra atbilde.
Maskavai, iespējams, nosūtīts tiešs brīdinājums
POLITICO pieaugošās bažas saista arī ar CIP direktora Džona Retklifa iepriekš neizziņoto vizīti Maskavā. Saskaņā ar mediju ziņoto viņa brauciena mērķis bijis brīdināt Kremli neuzbrukt NATO dalībvalstīm.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins apstiprināja, ka ticies ar Retklifu, taču publiski sniedza tikai vispārīgu norādi, ka pārrunāti izlūkošanas jautājumi. ASV prezidents Donalds Tramps vizīti raksturoja kā daļēji ierastu un noliedza vairākas publiski izskanējušās versijas par tās mērķi.
POLITICO secinājums ir satraucošs: strīds vairs nav tikai par to, vai Krievija īsteno hibrīdkaru. Arvien aktuālāks kļūst jautājums, kurā brīdī sabotāža, uzbrukumi infrastruktūrai, atentātu plāni un bruņotu dronu izmantošana vairs nav uzskatāmi par “pelēkās zonas” operācijām, bet gan par karadarbību pret Eiropu.
Avots: POLITICO
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!